apvārdoties
apvārdoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda; parasti formā: nenoteiksmeLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apvārdojos | apvārdojamies | apvārdojos | apvārdojāmies | apvārdošos | apvārdosimies |
| 2. pers. | apvārdojies | apvārdojaties | apvārdojies | apvārdojāties | apvārdosies | apvārdosieties, apvārdosities |
| 3. pers. | apvārdojas | apvārdojās | apvārdosies | |||
Pavēles izteiksme: apvārdojies (vsk. 2. pers.), apvārdojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apvārdojoties (tag.), apvārdošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apvārdotos
Vajadzības izteiksme: jāapvārdojas
Savienojumā ar "(ne)ļaut", "(ne)ļauties"; (ne)ļaut sevi apvārdot2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kuļešovs izrādījās kārtīgs cilvēks, neļāvās apvārdoties un uzrakstīja policijai iesniegumu.
- Žēl jau ir, bet šajos gadījumos kļūstu cinisks – maksā ragā, ja biji tik stulba, ka atļāvies apvārdoties un noticēt, ka viņš samaksās par visiem dārgajiem dzērieniem jau pēc pāris stundu ilgas papļāpāšanas.