ierunāt
ierunāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
2.Runājot pārliecināt; runājot censties panākt, ka notic (teiktajam); iestāstīt.
Saistītās nozīmesieborēt, iegalvot, iestāstīt, pārliecināt.
Tulkojumipersuade, convert, win over.
2.1.Ieteikt (kādu).
2.2.lieto: reti Runājot iedvest.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri