ierūmēt
Lietojuma biežums :
ierūmēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ierūmēju | ierūmējam | ierūmēju | ierūmējām | ierūmēšu | ierūmēsim |
| 2. pers. | ierūmē | ierūmējat | ierūmēji | ierūmējāt | ierūmēsi | ierūmēsiet, ierūmēsit |
| 3. pers. | ierūmē | ierūmēja | ierūmēs | |||
Pavēles izteiksme: ierūmē (vsk. 2. pers.), ierūmējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ierūmējot (tag.), ierūmēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ierūmētu
Vajadzības izteiksme: jāierūmē
Ievietot (kur iekšā).
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Virtuves stūrī var ierūmēt pat nelielu ēdamzonu.
- Tu sapērc, saved, piekrauj, ierūmē, sarūmē, paplašinies un sāc no gala, lai gala beigās sēdētu dvēseles tukšumā.
- Piemēram, pat tāda lieta kā plaukti mazākās telpās būs radošākos izpildījumos, jo jādomā, kur tos ierūmēt, kā panākt, lai kopskats nav pārlieku piesātināts utt.
- Izpriecas gan nav ieilgušas – drīz klāt piesteigusi Jūrmalas pašvaldības policijas ekipāža un, solīdi satverot sievieti aiz kailajām miesām, veikli ierūmēja viņu automašīnā, prom no pārsteigto garāmgājēju redzesloka.
- Naktsskapītī bija visādas grabažas, tāpēc marmelādes kārbu tur nevarēja ierūmēt, taču grāmatu skapja pašā apakšā, tur, kur ir durvis, slepenajai lādītei bija īstā vieta, tur mamma glabāja fotoalbumus un Igauņu enci...