ierūkt
ierūkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ierūcu | ierūcam | ierūcu | ierūcām | ierūkšu | ierūksim |
| 2. pers. | ierūc | ierūcat | ierūci | ierūcāt | ierūksi | ierūksiet, ierūksit |
| 3. pers. | ierūc | ierūca | ierūks | |||
Pavēles izteiksme: ierūc (vsk. 2. pers.), ierūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ierūcot (tag.), ierūkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ierūktu
Vajadzības izteiksme: jāierūc
Pirmo reizi (gadā) iesākt rūkt (par pērkonu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pat Pēteris, apguldīts uz guļammaisa, ierūca pa notij.
- Ja ierūc kailos kokos – būs auksta, nabadzīga vasara, ja salapojušos – būs silta vasara.
- Ap pusdienslaiku ar netīru un vecu « zilu» pagalmā ierūc ūdensvada remontieri.
- Valters Brūns visuma pavēlnieks runā" es savā nodzertajā balsī ierūcu klausulē, " kas mani šitādā dzestrumā ( 11:00) traucē no mana miega, kas liek manai ādai būt zīdainai?" "
- Nav kā vecos laikos pieņemts - priekšvīrs ar ģitāru un pūdeļa cirtām noceļ visu slavu, bet pārējiem ļauj tik vien kā kādā piedziedājumā ierūkt kaut ko basā vai falsetā, atkarībā no vajadzības un spējām.