ierūmēties
Lietojuma biežums :
ierūmēties apvidvārds
Ievietoties, iekārtoties kādā (parasti nelielā, šaurā) vietā, telpā.
Avoti: ViV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Agrāk mūzikas skola pilsētā ierūmējās kultūras nama pagrabiņā, vēlāk — tagadējās mākslas skolas telpās.
- Ap četrdesmit seni verķi, kas ierūmējušies kazdandznieka grāmatu skapī, paģērējuši pavisam citas prasmes un iemaņas.
- Uzdevumu apgrūtina vien fakts, ka ledusskapjos jāatrod tāds nodalījums, kurā ir vieta, lai iekāptu, jo nerakstīts likums liedz produkciju izkrāmēt no plauktiem ārā un tad ierūmēties tajos, lai atvēsinātos.
- Jaunavai piemīt arī pārlieks kritiskums, ir grūti ierūmēties viņas standartos, un vēl trakāk, ja Jaunavas bezkaislīgā " lupa" pavēršas pret pašu: reti kura no mums ir tik apmierināta ar sevi, ka neatrastu nevienu vietu uzlabojumiem.
- Viņam bija ledaini auksti, viņš bija iesprostots telpā, kurā tik tikko ierūmējās viņa ķermenis, un sajūta bija tāda, it kā no pelēkās beznervu ādas tiktu izvilktas tūkstoš adatiņas — un no intīmākiem reģioniem izrautas caurules — , un neviena no šīm darbībām netika veikta ar pārmērīgu maigumu.