bumbiņpūtējs
bumbiņpūtējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | bumbiņpūtējs | bumbiņpūtēji |
Ģen. | bumbiņpūtēja | bumbiņpūtēju |
Dat. | bumbiņpūtējam | bumbiņpūtējiem |
Akuz. | bumbiņpūtēju | bumbiņpūtējus |
Lok. | bumbiņpūtējā | bumbiņpūtējos |
Cilvēks, kas stāsta ko nepatiesu, nesaturīgu; blēņu stāstītājs.
Avoti: ViV