bumbiņpūtējs
bumbiņpūtējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bumbiņpūtējs | bumbiņpūtēji |
| Ģen. | bumbiņpūtēja | bumbiņpūtēju |
| Dat. | bumbiņpūtējam | bumbiņpūtējiem |
| Akuz. | bumbiņpūtēju | bumbiņpūtējus |
| Lok. | bumbiņpūtējā | bumbiņpūtējos |
Cilvēks, kas stāsta ko nepatiesu, nesaturīgu; blēņu stāstītājs.
Avoti: ViV