gvelzt
gvelzt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | gvelžu | gvelžam | gvelzu | gvelzām | gvelzīšu | gvelzīsim |
| 2. pers. | gvelz | gvelžat | gvelzi | gvelzāt | gvelzīsi | gvelzīsiet, gvelzīsit |
| 3. pers. | gvelž | gvelza | gvelzīs | |||
Pavēles izteiksme: gvelz (vsk. 2. pers.), gvelziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: gvelžot (tag.), gvelzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: gvelztu
Vajadzības izteiksme: jāgvelž
2.apvidvārds Jokot, ņirgāties.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja jau sāk gvelzt par cieņu, tad lieta kļūst baisa.
- Ak Dievs, Neit, tu tiešām gvelz pilnīgas muļķības.”
- ( Dep. S. Riekstiņš: “ Pats ko gvelzi?”
- Katram bija raizes pāri galvai, nevienu nevilināja gvelzt niekus.
- Bet tu gvelz blēņas kā tāds mazs pēc stulbiem priekiem izslāpis bērns.