gvelšķis
gvelšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gvelšķis | gvelšķi |
| Ģen. | gvelšķa | gvelšķu |
| Dat. | gvelšķim | gvelšķiem |
| Akuz. | gvelšķi | gvelšķus |
| Lok. | gvelšķī | gvelšķos |
Cilvēks, kas runā aplamības.
Avoti: KnV