gvelst
gvelst 1. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | gvelšu | gvelšam | gvelsu | gvelsām | gvelsīšu | gvelsīsim |
| 2. pers. | gvels | gvelšat | gvelsi | gvelsāt | gvelsīsi | gvelsīsiet, gvelsīsit |
| 3. pers. | gvelš | gvelsa | gvelsīs | |||
Pavēles izteiksme: gvels (vsk. 2. pers.), gvelsiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: gvelšot (tag.), gvelsīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: gvelstu
Vajadzības izteiksme: jāgvelš
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kā var nopietns zinātnieks, arī cilvēks kaut ko tādu gvelst.
- Nu vienreiz beidziet gvelst muļķības!
- Butu labak pasi gajusi un piedalijusies tad redzetu,ka tas ir neviss te par citiem gvelst mulkibas.
- ko gvelst!
- Ja jaunā paaudze ko lej,to var saprast,bet kad vecais gadagājums sāk gvelst pa gaisiem,nu besi rauj.