gvelgt
gvelgt 1. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | gveldzu | gveldzam | gveldzu | gveldzām | gvelgšu | gvelgsim |
| 2. pers. | gveldz | gveldzat | gveldzi | gveldzāt | gvelgsi | gvelgsiet, gvelgsit |
| 3. pers. | gveldz | gveldza | gvelgs | |||
Pavēles izteiksme: gveldz (vsk. 2. pers.), gveldziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: gveldzot (tag.), gvelgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: gvelgtu
Vajadzības izteiksme: jāgveldz
1.Ilgi un monotoni riet.
2.Gvelzt, ilgi tielēdamies runāt.
3.Kliegt ar aizspiestu kaklu.
Avoti: EH