gvelša
gvelša vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | gvelša | gvelšas |
Ģen. | gvelšas | gvelšu |
Dat. | gvelšam | gvelšām |
Akuz. | gvelšu | gvelšas |
Lok. | gvelšā | gvelšās |
gvelša sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | gvelša | gvelšas |
Ģen. | gvelšas | gvelšu |
Dat. | gvelšai | gvelšām |
Akuz. | gvelšu | gvelšas |
Lok. | gvelšā | gvelšās |
Kāds, kurš runā muļķības (pļāpā, baumo).
Avoti: EH