piestāstīt
piestāstīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piestāstu | piestāstām | piestāstīju | piestāstījām | piestāstīšu | piestāstīsim |
| 2. pers. | piestāsti | piestāstāt | piestāstīji | piestāstījāt | piestāstīsi | piestāstīsiet, piestāstīsit |
| 3. pers. | piestāsta | piestāstīja | piestāstīs | |||
Pavēles izteiksme: piestāsti (vsk. 2. pers.), piestāstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piestāstot (tag.), piestāstīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piestāstītu
Vajadzības izteiksme: jāpiestāsta
1.Ļoti daudz izstāstīt.
2.Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) stāstīt, ka ar stāstīšanu neko nepanāks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piestāstīs pilnas ausis ar neticamām lietām – taču tik veikli, ka noticēsiet un maciņus atvērsiet!
- Citāts no Valentīna Pelēča stāstu krājuma “ Par Alūksni” ( Atmiņu un piestāstu skicējumi).
- Ja tā būtu taisnība par latviešiem, manis pēc festivālu varētu saukt pat par “ brīnumzemi” un piestāstīt pilnas ausis par dvēselēm.
- Taču vēsturnieki nedaudz pārcentās, piestāstījuši visu par ēģiptiešu fellāciju, Cēzara mīlestību un karavadoņa spējām un ka viņu ļoti mīlējusi tāda karaliene, vārdā Klevopetre.
- Tā nu viņš bija piestāstījis nabaga vecajam vīram pilnu galvu ar labumiem, ko tautai, t.i., arī šim kurpniekam, nesīs pašu strādnieku un zemnieku veidota valdīšana, kurā vairs nebūs kungu un kalpu un vispār nekādu šķiru.