piestarot
piestarot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piestaroju | piestarojam | piestaroju | piestarojām | piestarošu | piestarosim |
| 2. pers. | piestaro | piestarojat | piestaroji | piestarojāt | piestarosi | piestarosiet, piestarosit |
| 3. pers. | piestaro | piestaroja | piestaros | |||
Pavēles izteiksme: piestaro (vsk. 2. pers.), piestarojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piestarojot (tag.), piestarošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piestarotu
Vajadzības izteiksme: jāpiestaro
Starojot būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Milzīgās rokas strauji atrāva vaļā lūku, pagrabu piestaroja dzeltenīga mākslīgā gaisma.
- Kad pa durvju spraugu pabāzu galvu uzgaidāmajā istabā, aicinādams: – Lūdzu, nākamais, – misis Flekstonas apaļā sejiņa, zilmelnos matos kā cepurītē iekļauta, piestaroja visu istabu.
- Un kortelītis stāv " Kaikašos", saules piestarots. "
- Viņas gaišais spēks piestaro šo skaisto, balto māju.
- Šī māja vienmēr mani nomierinājusi, ikreiz esmu iznākusi no tās, kāda iekšēja gaišuma piestarota.