pārrunāt
Lietojuma biežums :
pārrunāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Sarunājoties savstarpēji apmainīties domām; organizētā savstarpējā domu apmaiņā iztirzāt (noteiktu jautājumu kolektīvā, sanāksmē).
Saistītās nozīmesapspriest, izskatīt.
Tulkojumihash out, discuss.
1.1.intransitīvs
2.novecojis Runājot panākt, ka (kāds) maina savas domas, nolemj rīkoties citādi.
3.Runājot skaļāk, panākt, ka sadzird (uztver, iegaumē) labāk nekā kādu citu (citus).
4.Veiklāk, stiprāk runāt.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri