pārrūgt
pārrūgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pārrūgstu | pārrūgstam | pārrūgu | pārrūgām | pārrūgšu | pārrūgsim |
| 2. pers. | pārrūgsti | pārrūgstat | pārrūgi | pārrūgāt | pārrūgsi | pārrūgsiet, pārrūgsit |
| 3. pers. | pārrūgst | pārrūga | pārrūgs | |||
Pavēles izteiksme: pārrūgsti (vsk. 2. pers.), pārrūgstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pārrūgstot (tag.), pārrūgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pārrūgtu
Vajadzības izteiksme: jāpārrūgst
1.Pārāk ilgi rūgstot, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
2.Rūgstot pārveidoties (par ko citu).
3.Rūgstot pārplūst (pāri trauka malām); kļūt tādam, kuram (kas) rūgstot pārplūst pāri malām (par trauku).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šeit ir fantastiska slimnīcas ateja, kas smird no pārrūgušiem izkārnījumiem.
- Dzidra negrib piedzīvot arī otru galējību, lai mīkla pārrūgtu, jo tad pīrāgi garšos pēc rauga.
- Ar kvasu glābās no cingas un paģirām, dziedēja brūces un tūsku, bet pārrūdzis kvass spēra korķus no pudelēm pat brašāk par šampanieti.
- Es nevaru būt ar vīrieti, kuram mute dvako kā cigarešu galiem pilna trīslitru burka vai kā pārrūguša vīna pudele un kuram miesa iesit nāsīs gargabalnieka autu smaku, kad ir skrējis piecas dienas bez atpūtas.
- Milzīgā savandītā kušete uzdveš šķērmu pārrūgušas spermas dvaku, uz netīrā galda mētājas apķepušas šļirces un tukšas ampulas, stāv blāva šķidruma pudelītes un bļoda ar pārkaltušām magoņu galviņām, pie sienas — kādi viņi vēl ir bērni!