runājums
runājums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | runājums | runājumi |
| Ģen. | runājuma | runājumu |
| Dat. | runājumam | runājumiem |
| Akuz. | runājumu | runājumus |
| Lok. | runājumā | runājumos |
Paveikta darbība, rezultāts → runāt(1).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš nebija pats savā runājumā pa īstam ieklausījies.
- Jāatzīst, ka arī pats liecinieka runājums pa radio bija diezgan lempīgs, taču tas izrādījās necerēti piemērots, lai pasniegtu tieši šo savādo un neveiklo gadījumu.
- Viņš nekad nebija dzirdējis īstas mūžņu valodas, taču savā stāstā atcerējās dažu labu paša lielības vai muldēšanas runājumu, kas viņam allaž nēsājās līdzi kā nelabs mantojums no tālajiem senbūtņu sākumiem.
- Sirmais šo aplamvārdu noglabāja atmiņā pie citiem patapinātajiem teicieniem, pārliecībā, ka ar laiku viņš nesaprotamos, bet ausij tīkamos runājumus spēs atbrīvot no tām grābstībām, ko mūžņi tur bija ielikuši.
- Balss telefonijas operatoriem tiek piedāvāti augstas pieejamības un drošības fiksēti platjoslas bezvadu datu un balss pārraides runājumi