runājiens
runājiens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; lieto: retiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | runājiens | runājieni |
| Ģen. | runājiena | runājienu |
| Dat. | runājienam | runājieniem |
| Akuz. | runājienu | runājienus |
| Lok. | runājienā | runājienos |
Vienreizēja paveikta darbība → runāt(1).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kaut kas līdzīgs tekstam igauņu veikumā parādās tikai ceturtajā gabalā " Vessels", kas ir iesamplēts kaut kāda veča runājiens pa kasti vai maķugaļņiku.