runa
Lietojuma biežums :
runa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Kāda satura, temata (samērā plašs, parasti iepriekš sagatavots) izklāsts ar valodas skaniskajiem līdzekļiem; šāda izklāsta fiksējums rakstveidā.
Stabili vārdu savienojumiGalda runa. Publiskā runa. Runas koris.
2.Izteikums, ko kāds cilvēks veido ar valodas skaniskajiem līdzekļiem (konkrētos apstākļos, noteiktā sazināšanās nolūkā).
2.2.formā: daudzskaitlis Tas, par ko runā, ko apspriež plašāks cilvēku kopums; arī valodas.
Saistītās nozīmesmute.
Tulkojumitalk.
3.jomas: psiholoģija, valodniecība Specifiska cilvēku darbība, ko veic ar valodas skaniskajiem līdzekļiem un kas nodrošina sakarus starp cilvēkiem.
Stabili vārdu savienojumiĀrējā runa. Iekšējā runa. Runas akts.
3.1.joma: valodniecība Pēc noteiktiem valodas likumiem veidots teksts, kas atspoguļo šādu darbību.
Stabili vārdu savienojumiNetiešā runa. Noģiedamā runa.
Stabili vārdu savienojumiAtgūt runas spēju (arī valodu). Bez vārda runas. Laist runu (arī valodu, valodiņu). Runa iet.
Avoti: LLVV, VsV, D3
Korpusa piemēri