rumulēt
rumulēt 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | rumulēju | rumulējam | rumulēju | rumulējām | rumulēšu | rumulēsim |
| 2. pers. | rumulē | rumulējat | rumulēji | rumulējāt | rumulēsi | rumulēsiet, rumulēsit |
| 3. pers. | rumulē | rumulēja | rumulēs | |||
Pavēles izteiksme: rumulē (vsk. 2. pers.), rumulējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: rumulējot (tag.), rumulēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: rumulētu
Vajadzības izteiksme: jārumulē
rumelēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retākLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | rumelēju | rumelējam | rumelēju | rumelējām | rumelēšu | rumelēsim |
| 2. pers. | rumelē | rumelējat | rumelēji | rumelējāt | rumelēsi | rumelēsiet, rumelēsit |
| 3. pers. | rumelē | rumelēja | rumelēs | |||
Pavēles izteiksme: rumelē (vsk. 2. pers.), rumelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: rumelējot (tag.), rumelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: rumelētu
Vajadzības izteiksme: jārumelē
rumalāt apvidvārds
Pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sievas viņus rumulējušas, bet viņi cienājuši ar degvīnu.
- Viesi tika arī rumulēti — saņēma ūdens šalti.
- Nāc rumulēt!
- A. Čaka dzejolī “ Atkusnī” [1: 531] ir identiskas 1. un 4. rindkopa: “ Auto rumulē katru ar dubļiem, un dāmām gaišās zeķes pārklājas melnām dzimuma pūtītēm”.
- Kad pirmo reiz iet art , tad vakarā rumulē un vāra pantāgu