rumulēties
Lietojuma biežums :
rumulēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | rumulējos | rumulējamies | rumulējos | rumulējāmies | rumulēšos | rumulēsimies |
2. pers. | rumulējies | rumulējaties | rumulējies | rumulējāties | rumulēsies | rumulēsieties, rumulēsities |
3. pers. | rumulējas | rumulējās | rumulēsies |
Pavēles izteiksme: rumulējies (vsk. 2. pers.), rumulējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: rumulējoties (tag.), rumulēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: rumulētos
Vajadzības izteiksme: jārumulējas
rumelēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; lieto: retāk
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | rumelējos | rumelējamies | rumelējos | rumelējāmies | rumelēšos | rumelēsimies |
2. pers. | rumelējies | rumelējaties | rumelējies | rumelējāties | rumelēsies | rumelēsieties, rumelēsities |
3. pers. | rumelējas | rumelējās | rumelēsies |
Pavēles izteiksme: rumelējies (vsk. 2. pers.), rumelējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: rumelējoties (tag.), rumelēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: rumelētos
Vajadzības izteiksme: jārumelējas
Rumulēt citam citu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - izdaiļosim savus spēkratus ar spēka zīmēm un rumulēsimies.
- , bet, ieraugot mani, pavirši no galvas līdz kājām uzmetot man ašu skatu kā rumulējoties ūdeni govij, nemaz nespēj jaunības tvirtumā slēpt sarūgtinājumu, ka neesmu nemaz tik jauna...
- Kad rumulējas , tad jā cep olas , lai pienam ir bieza virsa
- Pēc kāpostu stādīšanas jārumulējas , tad labi kā posti padodas
- Pirmo reiz govis ganos laižot , vakarā jārumulējas , tad va saru govis nebizos