Paplašinātā meklēšana
Meklējam runa.
Atrasts vārdos (66):
- runa:1
- Aruna:2
- Aruna:1
- Iruna:1
- alruna:1
- apruna:1
- atruna:1
- daruna:1
- ieruna:1
- izruna:1
- Kiruna:1
- Muruna:1
- noruna:1
- paruna:1
- saruna:1
- struna:1
- uzruna:1
- Varuna:1
- drunas:1
- trunas:1
- aizruna:1
- ātrruna:1
- cauruna:1
- citruna:1
- Gudruna:1
- pieruna:1
- Brunava:1
- izrunas:1
- Akmuruna:1
- caurruna:1
- daiļruna:1
- pretruna:1
- svētruna:1
- vienruna:1
- pārrunas:1
- trunains:1
- runasvīrs:1
- Alikuruna:1
- ciparruna:1
- divsaruna:1
- dziedruna:1
- ievadruna:1
- pašsaruna:1
- radioruna:1
- šķērsruna:1
- tālsaruna:1
- prunaceae:1
- sierunams:1
- runaskoris:1
- runasveids:1
- Anuanuruna:1
- dialogruna:1
- Karaburuna:1
- pareizruna:1
- priekšruna:1
- brunavieši:1
- Brunavišķi:1
- Iskenderuna:1
- Kēnigsbruna:1
- monologruna:1
- radiosaruna:1
- politpārruna:1
- vienkāršruna:1
- telefonsaruna:1
- Vadiennatruna:1
- brunavišķieši:1
Atrasts vārdu savienojumos (51):
- aktīvais runas orgāns
- ārējā runa
- artikulēta runa
- atgūt runas spējas (arī valodu)
- atgūt runas spēju (arī valodu)
- atgūt valodu (arī runas spējas)
- bez vārda runas
- galda runa
- iekšējā runa
- iet runa
- naida runa
- namnieku runas
- netiešā runa
- netiešais runas akts
- noģiedamā runa
- personu (arī personāža) runa
- publiskā runa
- runa iet
- runas akts
- runas aparāts
- runas atbilde
- runas ciparošana
- runas dāvanas
- runas etiķete
- runas formula
- runas ievade
- runas intonācija
- runas izvade
- runas kodeks
- runas koris
- runas kultūra
- runas mehānisms
- runas orgāni
- runas pazīšana
- runas plūdi
- runas sintezators
- runas sintēze
- runas situācija
- runas stundas
- runas uzvedība
- runas valoda
- runas vīrs
- runas žanrs
- tiešā runa
- tiešais runas akts
- tiešsaistes naida runa
- tiesu runa
- troņa runa
- tukšas runas (arī tukša runāšana)
- uzsvērta runas vienība
- veikla runa
Atrasts skaidrojumos (844):
- ceterum censeo Carthaginem esse delendam "Bez tam es domāju, ka Kartāga ir jāiznīcina" (Romas senators Katons Vecākais visas savas runas beidza ar šiem vārdiem, aicinādams uz karu ar Kartāgu).
- skaips "Skype" - interneta tiešsaites saziņas sistēma, kas imitē telefonsarunas un nodrošina citus pakalpojumus.
- basta "Viss!", liekot saprast, ka saruna beigusies.
- (pa)griezt (arī (pa)verst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
- (pa)griezt (arī (pa)vērst) sarunu (arī valodas) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
- (pa)griezt (arī (pa)vērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
- aftongija Afāzija runas muskuļu toniski klonisku krampju dēļ.
- monofāzija Afāzijas veids, kurā runa ierobežota ar vienu zilbi, vārdu vai frāzi.
- master Agrāk - zēnu uzruna mājā, jaunais kungs.
- aizgansts Aizbildināšanās iemesls, izruna.
- izrunas Aizbildināšanās, atruna.
- atonācija Akcenta trūkums vai tā intensitātes vājinājums vārdā runas plūsmā.
- oscilogrammu metode akustiskā valodas pētīšanas metode, kuras pamatā ir runas skaņu mehānisko svārstību pārveidošana elektriskajās svārstībās.
- spektrogrammu metode akustiskā valodas pētīšanas metode, kuras pamatā ir runas skaņu spektrogrammas akustiskā analīze.
- Alarihs Alarihs I - vestgotu karalis (ap 370.-410. g.), Ilīrijas vietvaldis, izmantoja pretrunas starp Romas impērijas daļām, 410. g. iekaroja un izlaupīja Romu.
- mylady Angļu uzruna dižciltīgām kundzēm.
- mylord Angļu uzruna dižciltīgiem kungiem.
- sir Angļu uzrunas forma, kad nelieto vārdu.
- aporija Antīkajā filozofijā - loģiska grūtība, nepārvarama pretruna problēmas risināšanā.
- fonoskops Aparāts runas fonētisko īpatnību un attiecīgo lūpu un sejas muskuļu kustību pētīšanai.
- diktofons Aparāts runas ieskaņošanai un reproducēšanai.
- radiofons Aparatūra runas un mūzikas pārraidīšanai, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
- Grenctāles pienotava apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Brunavas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Zluktenes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Augškalni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Bardžūni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Grigani Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Irbēni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Kukuči Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Rākani Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Šķirāni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Stiļķene Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Tervidāni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Tunkūni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Valteķi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Zluktene Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Silenieki apdzīvota vieta (mazciems) Brunavas pagastā.
- Paņemūne Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā 28 km no Bauskas, izveidojusies Budbergas muižas teritorijā un saukta arī Budberga, dažviet minēta kā Panemune, līdz 1921. g. piederēja Lietuvai.
- Budberga Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā 28 km no Bauskas, saukta arī Paņemūne, dažviet minēta kā Panemune.
- Grenctāle apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Ērgļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- murdi apjukums; nesaprotamas sarunas, murmināšana, drudžainas fantāzijas.
- pliekans Aprobežots, bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); bezgaumīgs, banāls.
- presimpozijs Apspriedes, sarunas pirms simpozija.
- tēmas nenoteiksme ar darbības vārda nenoteiksmi nosaukts runas priekšmets jeb tēma, par kuru tālākajā tekstā tiek sniegta plašāka informācija; tēmas infinitīvs.
- ārējā runa ar dzirdi vai redzi uztverama runa.
- tēmas nominatīvs ar lietvārda nominatīvu nosaukts runas priekšmets jeb tēma, par kuru tālākajā tekstā tiek sniegta plašāka informācija.
- vokatīvs Ar nomenu izteikta uzrunas forma.
- svētruna Ar reliģiskām darbībām saistīta runa par kādu Bībeles fragmentu; arī sprediķis.
- izturējums Artikulācijā - skaņas izrunas vidējā, galvenā daļa, kurā runas orgāni ir konkrētās skaņas izrunai raksturīgajā stāvoklī.
- kinēma Artikulācijas atšķirības pazīme, viena runas orgāna darbība, izrunājot fonēmu; piem., skaņa "p" sastāv no vienas labiālas kinēmas, "b" - no divām kinēmām (labiālas un guturālas), "m" - no trim kinēmām (labiālas, guturālas un nazālas).
- subkortikālā afāzija artikulētas runas spējas zaudējums, lai gan saglabāta spēja lasīt, rakstīt un saprast teiktās frāzes; novēro subkortikālo nervu šķiedru bojājumu gadījumos.
- logoplēģija Artikulētas runas spējas zudums.
- mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
- aftenksija Artikulētu skaņu vāja vai neskaidra izruna.
- filipika Asa atmaskojoša runa pret kādu personu vai iestādi.
- invektīva Asa uzstāšanās pret kādu vai pret kaut ko; aizvainojoša runa; lamas, izlēcieni.
- mēle kā nātre asa, dzēlīga runa.
- diatriba Asa, dzēlīga, kašķīga runa ar personiska rakstura uzbrukumiem.
- paradigmatiskās attieksmes asociatīvas attieksmes starp kaut kādā ziņā līdzīgām valodas vienībām, kas pastāv valodas sistēmā un runātāja apziņā, bet runas plūsmā vai tekstā nav tieši novērojamas.
- oksilālija Ātra runa.
- stenogrāfija Ātra, īsa (runas, teksta) pieraksta veids ar īpašām zīmēm un saīsinājumu sistēmu.
- Budbergas parks atrodas Bauskas novada Brunavas pagastā 25 km uz dienvidaustrumiem no Bauskas, Mēmeles senlejas kreisajā krastā, platība - 8,4 ha, bijusī Budbergas muižas pils nopostīta 2. pasaules karā, uz austrumiem no pils parks veidots regulārs ar apaļu dīķi un salu tajā, saglabājušās vairākas alejas un koku rindas, aug 25 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas.
- īsraksts Ātrraksts - runas ātrai pierakstīšanai piemērota vienkāršota burtu saistraksta sistēma, kurā izmanto īpašas rakstzīmes un saīsinājumus.
- aizbalss Atruna.
- atruņa Atruna.
- izruna Atruna.
- plaisa Atšķirības, pretrunas, arī naidīgums (starp cilvēkiem).
- mūtisms Atteikšanās runāt, neiropsiholoģisku traucējumu rezultātā radies mēmums bez dzirdes vai runas orgānu bojājumiem.
- beguma Augstdzimušu indiešu sieviešu (musulmaņu) uzruna, īpaši attiecībā uz firstu mātēm vai atraitnēm.
- augstlabdzimtība Augstlabdzimušas personas (baronu un netitulētās muižniecības) uzrunas forma Latvijā.
- hipsēloloģija Augstprātīga, uzpūtīga runa; lielīšanās.
- stereotips Automatizēts, parasti reflektorisks, kustību kopums, poza, runas akts, kas nav pakļauts tiešai apziņas kontrolei.
- autora teksts autora vēstījums, arī piebildes, remarkas (parasti daiļdarbos, publicistiskos sacerējumos) atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas.
- fonācija Balss aparāta vienlaicīgo artikulāciju kopums; runas skaņu izrunāšana.
- fonaksija Balss vingrināšana, seno grieķu dziedāšanas un runas māksla.
- augstlabdzimis Baronu un netitulētās muižniecības uzrunas forma Vācijā, kas tika lietota arī Baltijā.
- malva Bauma, tenka, apruna.
- Augškaļņi Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Augškalni" nosaukuma variants.
- bardžūnieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Bardžūni" (senāk - "Bardžūnu sādža") iedzīvotāji.
- brunavieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Brunava" iedzīvotāji.
- budberģieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Budberga" iedzīvotāji.
- Klicnere Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ērgļi" bijušais nosaukums.
- Sarkanpanemūne Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ērgļi" bijušais nosaukums.
- ērglieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ērgļi" iedzīvotāji.
- grenstālieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Grenctāle" (arī "Grenstāle") iedzīvotāji.
- Rainis Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Grenctāle" bijušais nosaukums padomju laikā.
- grenctālieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Grenctāle" iedzīvotāji.
- Irbeni Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Irbēni" nosaukuma variants.
- jātnieki Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Jātnieki" iedzīvotāji.
- jodavieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Jodava" iedzīvotāji.
- klicnerieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Klicnere" iedzīvotāji.
- krišjānieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Krišjāņi" iedzīvotāji.
- kronieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņi" iedzīvotāji.
- lielkrastinieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielkrastiņi" iedzīvotāji.
- panemunieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Panemune" iedzīvotāji.
- Rākaņi Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Rākani" nosaukuma variants.
- rupulieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Rupuļi" iedzīvotāji.
- rupuļnieki Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Rupuļi" iedzīvotāji.
- sarkanpanemūnieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Sarkanpanemūne" iedzīvotāji.
- šķirānieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Šķirāni" iedzīvotāji.
- Šķireni Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Šķirāni" nosaukuma variants.
- tervidānieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tervidāni" iedzīvotāji.
- Tervedeni Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tervidāni" nosaukuma variants.
- Komjaunietis Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tunkūni" bijušais nosaukums padomju laikā.
- tunkūnieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tunkūni" iedzīvotāji.
- zluktenieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Zluktene" iedzīvotāji.
- Budbergas pagasts Bauskas novada Brunavas pagasta nosaukums 1921.-1925. g.
- brunavišķieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Brunavišķi" iedzīvotāji.
- izņēmējs Bēru runas teicējs.
- parentācija Bēru, kapu runa.
- spirants Berzenis - līdzskanis, ko veido vibrējoša gaisa plūsma, kas spiežas caur šauru runas aparāta spraugu.
- frikatīvs līdzskanis berzenis - līdzskanis, kuru izrunājot divi runas orgāni nonāk tik tuvu, ka gaisa plūsma starp tiem rada berzes troksni, starp runas orgāniem ir sašaurinājums, bet nav pilnīga slēguma.
- atmesties kā vatē bez iespaida, piem.: viņa runa atmetās kā vatē.
- ēcholalija Bezsaturīga otra runas atdarināšana.
- ķerties Bieži aprauties runas plūsmā (par balsi, stāstījumu).
- progresīvā asimilācija blakus vai tuvu esošu valodas skaņu savstarpēja pielāgošanās runas plūsmas virzienā.
- fuksīt Brīdinoša uzruna.
- Altona-Windsheim Brunavas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagasta teritorijā.
- meditatīvā koncentrēšanās budistu pašanalīzes metode pilnīgas nošķirtības sasniegšanai meditācijā vai domas runas un darbības koncentrēšanai, kas novērš sliktas karmas uzkrāšanos.
- rotakisms Burta "R" neskaidra izruna; rotacisms.
- iet Būt ar kādu virzību (par domām, jūtām, runas saturu).
- cauruna Caurruna.
- runas sintēze cilvēka runai līdzīga audioizvada veidošana, pārveidojot datorā esošos datus tiem atbilstošās fonēmu kombinācijās.
- runas pazīšana cilvēka runas datorizēta atpazīšana un tās pārveidošana ciparu formā, kas piemērota uzglabāšanai un apstrādei datorā.
- kurlmēms Cilvēks, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
- mēms Cilvēks, kam nav artikulētas runas spējas vai arī tā ir ļoti vāja.
- starptautnieks Cilvēks, kas lasa lekcijas, vada pārrunas par starptautiskā stāvokļa jautājumiem, komentē starptautiskos notikumus.
- orators Cilvēks, kas pārvalda runas mākslu.
- sarunas (arī sarunu) biedrs cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem sarunbiedrs.
- sarunbiedrs Cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem.
- negatīvists Cilvēks, kura izturēšanās veidam, rīcībai, runai ir raksturīgs negatīvisms (1).
- nejēga Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, runa ir nejēdzīga.
- čavans Cilvēks, kura runa atgādina (ūdens) čalošanu.
- antrē Cirkā - sižetiska runas vai pantomīmas aina klaunu izpildījumā.
- citruna Citas personas (ne teksta autora) runa vai domas.
- noģiedamā runa citas personas runas vai domu attēlojuma veids, kas robežojas ar tiešo un netiešo runu.
- tiešā runa citas personas vai paša stāstītāja runas vai domu iespējami pilnīgs atkārtojums vārdu pa vārdam.
- krieviskojums Citas valodas vārda vai nosaukuma pārveide atbilstoši krievu valodas izrunai vai rakstībai.
- paragammacisms Citu skaņu (d, t) izruna "g" un "k" vietā.
- pararotacisms Citu skaņu (l, v, n, g) izruna "r" vietā.
- parasigmatisms Citu skaņu izruna "s" un "z" vietā.
- duplika Civilprocesā atbildētāja ieruna pret sūdzētāja repliku.
- gamanāt Čalot, parasti tā saka, ja noris saruna starp daudziem cilvēkiem.
- Paņemūnes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmalas paugurlīdzenumā, Bauskas novada Brunavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 800 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros un pārmitros lapu koku biotopus, ir nozīmīga putnu ligzdošanas vieta, konstatētas daudzas retas putnu sugas.
- personu (arī personāža) runa daiļdarbā attēloto personu (personāža) runa.
- deklamācija Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums; daiļlasīšana, daiļruna.
- daiļlasīšana Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums; daiļruna.
- monologs Daiļdarbs vai tā daļa, kas uzrakstīta šādas runas formā.
- dialogs Daiļdarbs, sacerējums, kas uzrakstīts šādas sarunas formā.
- laika forma darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda uz darbības norisi attiecībā pret runas momentu.
- laika kategorija darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka darbības attieksmi pret runas momentu.
- vienkāršā pagātne darbības vārda laika forma, kas izsaka darbību, kura ir notikusi pirms runas momenta.
- vienkāršā tagadne darbības vārda laika forma, kas izsaka darbību, kura notiek vienlaicīgi ar runas momentu.
- vienkāršā nākotne darbības vārda laika forma, kas izsaka darbību, kura notiks pēc runas momenta.
- absolūtais laiks darbības vārda laika formas nozīme attiecībā pret runas momentu, piemēram, tagadne sakrīt ar runas momentu.
- klāt (arī mest, sviest, likt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- likt (arī mest, sviest, klāt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- mest (arī sviest, klāt, likt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- sviest (arī mest, klāt, likt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- mest (arī sviest, likt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- runas atbilde datora ģenerētas runas izvade, t. i. atbildes uz lietotāja komandām vai pieprasījumiem tiek sniegtas balsī.
- sinkrētisms Dažādu reliģisko vai filozofisko uzskatu savienošana vai sajaukšana tādējādi, ka pretrunas paliek apslēptas.
- Panemune Dažkārt sastopams Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Paņemune" (agrāk - "Budberga") nosaukums.
- aspirācija Dažu līdzskaņu (b, p, d, t, g, k) izruna ar h pieskaņu, ar piedvesumu (piemēram, th, ph).
- nepretrunīgums Deduktīvas teorijas (un tās aksiomu sistēmas) īpašība, kas nepieļauj šajā teorijā loģisku pretrunas pastāvēšanu.
- debates Dedzīgas, dzīvas (savstarpējas) pārrunas, arī strīds (par kādu jautājumu).
- logopēdija Defektoloģijas nozare, kas pētī runas traucējumus cilvēkiem ar normālu dzirdi un izstrādā metodes runas traucējumu novēršanai.
- declamando Deklamējoši, t. i. piegriežot dziedāšanā galveno vērību skaidrai izteiksmīgai teksta izrunai.
- runasvīrs Delegāts, amatpersona (parasti vēlēta); runas vīrs.
- runas vīrs delegāts, amatpersona (parasti vēlēta); runasvīrs.
- akūts Diakritiska zīme ('), ar ko apzīmē akcentu, zilbes intonāciju vai noteiktu izrunas veidu.
- dialogruna Dialoga formā veidota runa, kam raksturīgi īsi izteikumi, vienkāršu nepilna sastāva teikumu dažādība, atkāpes no normatīvām sintaktiskām konstrukcijām, plašs neverbālo līdzekļu lietojums (mīmika, žesti), liela loma intonācijai u. tml.
- kungs Dieva uzrunas forma (parasti lūgšanā); cieņas izteikšanas forma, runājot par dievu, arī Jēzu Kristu.
- sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa - garīdznieka runa (parasti no kanceles), kas veltīta kāda Bībeles fragmenta plašam iztirzājumam; šādas runas rakstveida teksts.
- negociācija Diplomātiskās sarunas.
- kontrakcija Divu patskaņu apvienošana, apvienošanās runas plūsmā vienā patskanī vai divskanī.
- konfrontēšana Divu personu vienlaicīga pratināšana par vieniem un tiem pašiem apstākļiem krimināllietā vai civillietā, ja šo personu iepriekšējās liecībās ir būtiskas pretrunas.
- mogiartrija Dizartrijas veids, traucēta runas muskuļu koordinācija.
- enantiolālija Domāšanas un runas funkcijas traucējums, kura gadījumā izrunātie vārdi ir pretrunā.
- ievirze Domu, runas satura u. tml. pievēršana (kam).
- histrionisms Dramatiski žesti, runa un mīmika, ko novēro histērijā.
- pentere Dzejolis, teksts (ko runā, deklamē); runa (parasti nenozīmīga, neinteresanta).
- deklamācija Dziedājums, kura melodijā ir runas intonācijas iezīmes; arī rečitatīvs.
- Sprechgesang dziedruna.
- kurlums Dzirdes trūkums vai tās pasliktināšanās tā, ka runas valodas uztvere nav iespējama.
- pārprašana Dzirdētā vai lasītā teksta satura nepareiza izpratne, ko izraisa nepilnīgas valodas zināšanas, nepazīstama runas situācija, nesaprotams informācijas saturs; mutvārdu runā - arī uztvert traucējoši fona trokšņi vai neskaidrs runas sniegums.
- abba Ebreju (un pirmo kristiešu) lūgšanā uzruna Dievam.
- glosālijas Ekstātiskas runas nesaprotamā valodā, kuras izsaka Dieva gara piedzīvojumu.
- tekstrunas pārveidotājs elektroniska ierīce, kas, izmantojot runas sintezatoru, pārveido datorā ievadīto tekstu vai kādu tā daļu runas ekvivalentā, tādējādi sagatavojot tā izvadi runas formā.
- videotelefons Elektrosakaru ierīce runas un attēla pārraidīšanai un uztverei.
- radiotelefons Elektrosakaru ierīce, iekārta, ar ko telefona sarunas pārraida, izmantojot radioviļņus.
- telefons Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem; telefona sakari.
- telefona sakari elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot to elektriskos vai optiskos signālos un pārraidot pa sakaru līnijām un kanāliem; pēc telefona tīkla nozīmes iedala iekšējos (vienas ATC ietvaros), vietējos, tālsakaru un starptautiskajos sakaros.
- radiotelefonija Elektrosakaru veids, kurā telefona sarunas pārraida, izmantojot radioviļņus.
- sirsnīgais stils emocionāli ekspresīvais stils, kas izsaka simpātijas, draudzīgu attieksmi, līdzjūtību pret runas priekšmetu vai adresātu.
- humoristiskais stils emocionāli ekspresīvais stils, kura lietojums izraisa smieklus, parāda runas priekšmetu pozitīvi komisku.
- ironiskais stils emocionāli ekspresīvs stils, kas izsaka smalki apslēptu izsmieklu un negatīvu attieksmi pret runas priekšmetu un adresātu.
- traģisms Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja; traģiskais.
- traģisks Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja; traģisms (1).
- plūmju evernija everniju suga ("Evernia prunastri"), sastopama ļoti bieži uz lapu kokiem, laponis lentveidīgs, ar iezaļganu virspusi, baltu apakšpusi un patīkamu aromātu; no šā ķērpja iegūst aromātisko vielu rezinoīdu, ko izmanto parfimērijas rūpniecībā.
- fil!fil! Filistri; studentu korporācijas biedru uzruna rakstveidā (daudzskaitlī).
- fil! Filistrs; studentu korporāciju vecbiedru apzīmējums, uzruna rakstveidā.
- Durchlaucht Firstu uzruna: (Jūsu) gaišība.
- balsīgs līdzskanis fonētikā - tāds, kas norāda, ka šādas skaņas izrunai raksturīga balss sišu vibrācija.
- instrumentālā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā ar mehāniskiem, elektriskiem elektroniskiem instrumentiem un ierīcēm pēta valodas skaņas un citus runas līdzekļus, piemēram, uzsvaru, intonāciju.
- eksperimentālā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā eksperimentos pēta valodas skaņas un citus runas līdzekļus.
- vispārīgā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā pēta runas aparāta veidotās skaņas un to izmantošanas daudzveidīgās iespējas dažādās valodās.
- artikulārā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā pēta runas orgānus un to darbību valodas skaņu vai citu runas līdzekļu, piemēram, intonācijas, uzsvara u. tml. veidošanā.
- sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
- konsonantisks Fonoloģijā - tāds, kas norāda, ka skaņas izrunā vokālajā traktā ir būtisks šķērslis, ko rada vai nu divi aktīvie runas orgāni, savstarpēji tuvojoties, vai arī viens runas orgāns, kas tuvojas kādam pasīvam runas orgānam.
- psihiskā darbība galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēle, runa, rīcībā, izturēšanas veida.
- pātari Garas, apnicīgas runas; apnicīgas pamācības.
- pātarojumi Garas, apnicīgas runas; apnicīgas pamācības.
- pātarošana Garas, apnicīgas runas; pamācības.
- litānija garš, garlaicīgs uzskaitījums; garlaicīgas runas; apnicīgas vaimanas, žēlabas.
- labunīte Glaimojamais vārds sievietes uzrunai; mīlule.
- kimogramma Grafisks svārstību attēls - līkne; runas skaņu pierakstā dominē izplūstošās gaisa plūsmas svārstības.
- pagātne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu pirms runas momenta.
- tagadne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu runas momentā.
- nākotne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa sākšanos, pastāvēšanu pēc runas momenta.
- logospazma Grūdienveida vai krampjaina vārdu izruna.
- Očokoči gruzīnu mitoloģijā — meža dievība, kurai trūkst runas dāvanu, bet viņa balss skaņas izraisa cilvēkos paniskas šausmas, viņa ķermenis klāts ar rūsganiem matiem, ir gari un asi nagi, savus pretiniekus viņš pāršķeļ uz pusēm ar krūšu izaugumu, kas atgādina uzasinātu cirvi.
- allo Hallo - telefona sarunas sākumā lietots izsauksmes vārds.
- kurlmēmums Iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
- aizgaite Iegansts, atruna, pamatojums.
- aiziet Iegūt noteiktu virzību (par domām, jūtām, runas saturu).
- dasajemties Iemācīties uztvert runas saturu; ievingrināties kādā darbā, apgūt darba prasmi.
- apskādēt Iemīļots zagļu runas veids, lai attaisnojoši apzīmētu savus grēkus.
- ekstemporāls Iepriekš nesagatavota runa, rakstu darbs, dzejolis u. c.
- pečki-lavočki Iepriekšēja noruna (izdarīt noziegumu, bēgt u. tml.).
- ieruna Iepriekšēja saruna par iespējamo bildinājumu gadījumā, kad vīrietis bez nekustama īpašuma vēlas kļūt par iegātni.
- preliminārijas Iepriekšējas sarunas, vienošanās pirms līguma noslēgšanas; pagaidu lēmumi.
- palatomiogrāfs Ierīce mīksto aukslēju kustību grafiskai reģistrācijai runas laikā.
- lāzermikrofons Ierīce, kas ar lāzera staru nolasa skaņas viļņu radītās loga rūts svārstības, tādējādi ļaujot no ārpuses noklausīties telpā notiekošās sarunas.
- aizkustināt Ierosināt, aizskart (kādu jautājumu), iesākt (pārrunas par ko).
- epentētisks Iesprausts vārdā, parasti izrunas atvieglināšanai.
- priekšruna Ievadruna.
- priekšvārdi Ievadruna.
- runas plūdi ilgstoša, nepārtraukta runa; daudzu runu nepārtraukts kopums.
- babu Indiešu tituls izglītotiem indiešiem, atbilst uzrunai "kungs".
- šrīmatī Indijā izplatīts uzrunas veids sieviešu dzimuma personai, gan jaunkundzei, gan kundzei.
- alternatīvā komunikācija informācijas apmaiņa, kurā runas un rakstu valodas simbolu jeb vārdu vietā tiek izmantotas komunikatīvu simbolu sistēmas – vizuāli uztveramas cilvēka ķermeņa kustības un darbības, zīmējumi un grafiskas zīmes.
- runas ievade informācijas ievadīšana datorā, izmantojot runas pazīšanas tehnoloģiju.
- labiogrāfs Instruments lūpu kustību reģistrēšanai runas laikā.
- čats Internetā reālā laikā notiekoša informācijas apmaiņa ("saruna") starp tīkla lietotājiem.
- skype Interneta tiešsaites saziņas sistēma, kas imitē telefonsarunas un nodrošina citus pakalpojumus.
- retoriskās figūras īpašas sintaktiskas konstrukcijas (retorisks jautājums, retorisks izsauciens, retoriska uzruna), ko daiļliteratūrā autors lieto izteiksmes pastiprināšanai; stilistiskās figūras.
- troņa runa īpašiem notikumiem veltīta monarha runa.
- idioloģisms Īpatnēja un neparasta izruna, raksturīga dažām psihiskām slimībām.
- akcents Īpatnības skaņu izrunā (runājot svešvalodā); izrunas nianse, pieskaņa.
- lieta grozās (ap ko) ir runa (par ko); notiek (kas).
- iet runa ir runa.
- runa iet ir runa.
- tosts Īsa uzruna, īsa apsveikuma runa (viesībās, sarīkojumos u. tml.), pēc kuras uzaicina iedzert par godu kādam, kam.
- mora Īsākā ritma vienība antīkajā versifikācijas sistēmā: laiks, kas nepieciešams īsas zilbes izrunai.
- konspektēt Īsi pierakstīt (piemēram, no teksta, runas) svarīgāko saturu.
- der langen Rede kurzer Sinn īsi sakot; _burtiski_: "garās runas īsā jēga".
- konspekts Īss (piemēram, teksta, runas) svarīgākā satura pieraksts.
- parēmija Īss, aforistisks folkloras sacerējums (parasti sakāmvārds, paruna).
- brahiloģisms Īss, aforistisks folkloras sacerējums (sakāmvārds, paruna, mīkla, raksturvārds, daudzreiz atkārtots izteiciens).
- atstāstīt Izklāstīt saviem vārdiem (kāda teksta, runas saturu).
- nogludināt Izlīdzināt (piemēram, pretrunas, ne saskaņas).
- dinamiskais izpētes aspekts izpētes aspekts, kurā sintakses vienības, piemēram, konkrētus izteikumus, pēta kā runas vai rakstīta teksta vienības, noteiktā kontekstā un saziņas situācijā.
- dinamiskās izpētes aspekts izpētes aspekts, kurā sintakses vienības, piemēram, konkrētus izteikumus, pēta kā runas vai rakstīta teksta vienības, t. i. noteiktā kontekstā un saziņas situācijā.
- makroloģija Izplūdusi, garumā izstiepta runa; pļāpība.
- prologs Izrādē - ievada skats, arī uz skatītājiem tieši vērsta runa vai dziedājums, kas sagatavo tos izrādes satura uztverei.
- apraut Izraisīt spēju (runas, elpas) pārtraukumu (piemēram, par klepu, asarām).
- dikcija Izruna (runājot vai dziedot).
- aizgaita Izruna, aizbildināšanās.
- ieruna Izruna.
- nosauciens Izruna.
- pārgarums Izrunas laiks (valodas skaņām), kas ir ilgāks nekā parasts pēc valodas likumiem.
- azafija Izrunas neskaidrība, sevišķi, ja ir cieto un mīksto aukslēju defekti.
- pieruna Izteiciens, paruna.
- piestāsts Izteiciens, paruna.
- nosaucējvienība Izteikums, kas tikai nosauc runas priekšmetu jeb tēmu, bet atšķirībā no teikuma neko par to nepaziņo.
- reducējums Izteikums, kurā konteksta, runas situācijas vai konsituācijas ietekmē nav minēts, resp., ir reducēts, viens vai vairāki strukturāli nozīmīgi teikuma komponenti.
- izsacījums izteikums, kura pamatā nav teikuma struktūras un kuru lieto kā gatavu runas formulu noteiktās saziņas situācijās, dažkārt to veido tikai izsauksmes vārds viens pats
- situatīvi saistīts teikums izteikums, kura pamatstruktūru ietekmējusi runas situācija un kuram nav gramatiska sakara ar kādu no konteksta izteikumiem.
- konsituatīvi saistīts izteikums izteikums, kura pamatstruktūru ir ietekmējis vai nu konteksts, vai runas situācija, vai arī konsituācija un kas saprotams tikai kontekstā vai runas situācijā
- konsituatīvi nesaistīts izteikums izteikums, kura pamatstruktūru nav ietekmējis ne konteksts, ne runas situācija.
- piesardzība Izturēšanās, rīcība, runa, ar ko cenšas pasargāt (sevi no kā nevēlama).
- stulbība Izturēšanās, rīcība, runa, arī doma, izteikums, kurā izpaužas garīga aprobežotība, nespēja aptvert, saprast; arī muļķība (2).
- nepieklājība Izturēšanās, rīcība, runa, kas ir pretrunā ar pieklājības normām; izturēšanās, rīcība, runa, kas aizskar, apvaino kādu.
- muļķība Izturēšanās, rīcība, runa, kurā izpaužas nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
- līkums Izturēšanās, rīcība, runa, kurā kas neizpaužas tieši.
- maniere Izturēšanās, uzvedības, runas (pierasts, pastāvīgs) veids.
- izrunāt Izveidot (valodas skaņu, vārdu u. tml.) skanējumu ar runas orgāniem.
- lalopātija Jebkurš runas traucējums.
- Jahve Jehova - jūdaisma dievs; vārds veidots no senebreju tetragrammas YHWH, kuras precīza izruna bija tabuēta, tetragrammas vietā lietoja vārdu "Kungs".
- antagonisms Kādā laika posmā neatrisināmas pretrunas; pretēju tendenču, naidīgu spēku cīņa.
- informants kādas valodas runātājs, kura runa tiek izmantota par avotu lingvistiskiem pētījumiem.
- praktiskā transkripcija kādas valodas vārdu (īpašvārdu, aizgūstamo sugasvārdu) izrunas ortogrāfiska atveide citā valodā.
- burbekls Kāds, kas daudz un bez jēgas runas.
- paroksisms Kādu traucējumu (sevišķi runas) periodiska parādīšanās.
- Zerdkuhs Kalns Irānas dienvidrietumos ("Zardkuh"), Zagrosa kalnu vidienē, starp Karunas un Bazoftas augšteci, augstums - 4548 m.
- sire Karaļu un ķeizaru uzrunas forma.
- ekselence Katoļu garīdzniecībā arhibīskapu un bīskapu uzrunas forma.
- labiālisms Katras artikulētas skaņas izruna līdzīgi lūpeņiem, piem., kā "b", "p" vai "m".
- heteroftongija Katrs runas traucējums.
- alolālija Katrs savdabīgas, nepareizas, defektīvas runas veids.
- Gauja Kerepa, upe Venecuēlā, Orinoko pietekas Čurunas pieteka, ko Aleksandrs Laime 1946. g. nosauca Gaujas vārdā ("Rio Gauja", angliskos tekstos arī "Rio Gauya"), bet mūsdienās vairāk tiek lietots senais indiāņu nosaukums.
- iemēļoties Kļūt par sarunas dalībnieku.
- streika sarunas kolektīvā darba strīda pušu sarunas, kuru mērķis ir panākt vienošanos kolektīvajā darba strīdā un izbeigt streiku.
- kollokūcija Kolokvijs, saruna, izrunāšanās; savāds eksāmens, kandidāta pārbaudīšanai uz kādu amatu.
- destaļinizācija Komunistiskās sistēmas mīkstināšana, ko ievadīja Ņ. Hruščova runa 20. partijas kongresā 1956, kad pirmo reizi tika oficiāli atzīts Staļina īstenotais terors.
- konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums, kas palīdz izprast sazināšanās procesā lietotas valodas vienības nozīmi un nodrošina saprašanos arī tad, ja kaut kas nav tieši pateikts.
- šķautne Krasa pretruna, sarežģījums (darbībā, norisē u. tml.).
- Augstā Ekselence Krievijas impērijas rangu sistēmā 1. un 2. klases amatpersonu uzrunas forma
- ekselence Krievijas impērijas rangu sistēmā 3. un 4. klases amatpersonu uzrunas forma.
- asambleja Krievijas valdnieka Pētera I ieviestas sapulces privātās mājās, kurās gan risināja lietišķas sarunas, gan nodevās izpriecām.
- tetacisms Kropļota vai neskaidra "t" skaņas izruna.
- Ms. kundze (_lieto kopā ar uzvārdu_); šī uzrunas forma neatklāj, vai sieviete ir precējusies.
- kundzešs Kungs, uzrunas forma (uzrunājot vīrieti).
- demutizācija Kurlmēmo runas apmācība.
- majestāte Ķeizara vai karaļa tituls un uzrunas forma; kronēta persona.
- Bai-Dze Ķīniešu mitoloģijā - dievība, kuru iztēlojās kā gudru un viszinošu zvēru, līdzīgu ragainai lauvai, un kuram piemita runas spējas.
- labais Labs vai slikts (atkarībā no izrunas intonācijas).
- laipnība Laipna runa, izturēšanās, rīcība.
- pīties Lēni, ar grūtībām runāt, bieži apraujoties runas plūsmā.
- fonētiskie līdzekļi līdzekļi, kas nodrošina runas skanējumu.
- spraudzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem.
- vibrants Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīgas aktīvā runas orgāna vibrācijas.
- slēdzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīgs ciešs runas orgānu sakļāvums.
- bilaterāls spraudzenis līdzskanis, kuru izrunājot aktīvais runas orgāns (mēle), tuvojoties kādam no pasīvajiem runas orgāniem, pilnīgi noslēdz eju elpas plūsmai vokālā trakta vidū, bet atstāj spraugu aktīvā runas orgāna abos sānos.
- unilaterāls spraudzenis līdzskanis, kuru izrunājot aktīvais runas orgāns (mēle), tuvojoties kādam pasīvajam runas orgānam, pilnīgi noslēdz eju elpas plūsmai vokālā trakta vidū, bet atstāj spraugu aktīvā runas orgāna vienos sānos.
- mediāls spraudzenis Līdzskanis, kuru izrunājot aktīvais runas orgāns, tuvojoties pasīvajam runas orgānam, pilnīgi nenoslēdz eju elpas plūsmai, bet atstāj spraugu aktīvā runas orgāna vidusdaļā.
- laterāls spraudzenis līdzskanis, kuru izrunājot aktīvais runas orgāns, tuvojoties pasīvajam runas orgānam, pilnīgi noslēdz eju elpas plūsmai vokālā trakta vidū, bet atstāj spraugu aktīvā runas orgāna vienā vai abās sānu daļās.
- nazāls līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mīkstās aukslējas ir nolaistas, visu skaņas izrunas laiku saglabājas orāls slēgums, gaiss plūst caur deguna dobumu; nāsenis.
- asibilācija Līdzskaņu svelpjoša izruna.
- mans Lieto, lai papildinātu uzrunas formu un pastiprinātu tuvības nokrāsu.
- zināt Lieto, lai pievērstu pastiprinātu sarunas biedra, klausītāja uzmanību.
- stipulējums Līguma noteikums, noruna; stipulācija.
- sintagmatiskās attieksmes lineāras secīgu valodas vienību (skaņu, morfēmu, vārdformu, vārdu, teikumu) attieksmes runas plūsmā vai tekstā.
- valodas kultūra Literārās valodas kā tautas kopvalodas kopšana, uzturēšana atbilstībā pareizrakstības un pareizrunas normatīvajām prasībām un lietošana, prasmīgi izvēloties konkrētai saziņas situācijai atbilstošus izteiksmes līdzekļus.
- surdologopēdija Logopēdijas nozare, kas pētī runas traucējumus vājdzirdīgiem vai nedzirdīgiem cilvēkiem un izstrādā metodes šo traucējumu novēršanai.
- orate, fratres lūdziet brāļi; celebranta uzrunas ievadvārdi un pati uzruna ticīgajiem mises laikā.
- divējādā patiesība mācība par filozofijas un teoloģijas patiesību savstarpējo neatkarību un to pretrunas iespēju; radās v-laikos.
- homilētika Mācība par svētrunas uzbūvi, sagatavošanu un teikšanu; praktiskās teoloģijas daļa.
- vērst (arī griezt) valodas (arī sarunu) uz citu pusi mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
- telefonsekss Maksas seksuālie pakalpojumi, ko klientam sniedz pa telefonu, piemērm, erotiskas sarunas veidā.
- dialektika Māksla panākt patiesību strīdā, atklājot pretrunas pretinieka spriedumos.
- fonognomika Māksla spriest par cilvēka domām pēc viņa balss vai runas.
- improvizācija Mākslas darba (piemēram, skaņdarba, daiļdarba, izrādes tēla), runas veidošana izpildījuma procesā.
- improvizācija Mākslas darbs (piemēram, skaņdarbs, daiļdarbs, izrādes tēls), runa, kas veidota izpildījuma procesā.
- māma Māte, - draudzīga uzruna vecākai sievietei.
- lalopatoloģija Medicīnas nozare, kas pēti runas traucējumus.
- dočenka Meitene (parasti kā uzruna).
- dočeņka Meitene (parasti kā uzruna).
- commentarii Melnraksts, īpaša veida piezīmes, sagatavošanās darbi, runas uzmetums.
- histēriskais mutisms mēmums bez balss orgānu traucējumiem vai redzamiem bojājumiem galvas smadzeņu runas centros.
- runas akts mērķtiecīga runas darbība, kas tiek veikta saskaņā ar noteiktā sabiedrībā nostiprinātām saziņas normām un ko veido viens izteikums vai arī izteikumu kopums - teksts.
- consolatio Mierinājums, iepriecinājums; mierinājuma runa vai raksts pakaļpalicējiem; senatnē izkopta literāriska forma.
- Mikuris Mihaēls, Miķelis (uzruna jaunietim Kurzemes jūrmalā).
- sociālā plānošana mijiedarbības process, kas ietver izpēti, pārrunas vai vienošanos ar cilvēku grupu, lai sagatavotu un realizētu programmu sabiedrības vajadzību vai sociālu problēmu risināšanai.
- brachioloģisms Mīkla, paruna, sakāmvārds.
- akulalions Mikrotelefonisks aparāts kurlmēmo runas apmācībai.
- Mikaža Miķelis (uzruna jaunietim Kurzemes piejūras ciemos).
- zeltulītis Mīlinoša uzruna.
- čabulītis Mīļš cilvēks (bieži uzrunas funkcijā).
- mātuža Mīļvārdiņš vai noniecinoša uzruna mātei.
- handsfrī Mobilā tālruņa lietošanas sistēma (brīvroku iekārta, no angļu "hands free"), kad saruna notiek, nevis turot tālruni rokā, bet ar austiņu un mikrofona palīdzību, neizmantojot rokas, kas ir svarīgi, piemēram, vadot automašīnu.
- līdzsavienojums Mobilo telefonu sistēmas pakalpojums, kas ļauj uzsāktas sarunas laikā uzzināt par citiem ienākošiem izsaukumiem pārslēgt savienojumu, neizvienojot iepriekšējo.
- monologruna Monologa formā veidota runa, kam raksturīga cenšanās plaši izvērst noteiktas tematikas stāstījumu gramatiski noformētās konstrukcijās, ar iestarpinājumiem, sižetiskās līnijas atkāpēm u. tml.
- solilokvijs Monologs, saruna pašam ar sevi.
- sottise Muļķība, aplama runa.
- nejēdzība Muļķīga, arī aizskaroša izturēšanās, rīcība, runa.
- ģeķība Muļķīga, nenopietna rīcība, runa.
- Murena Muruna, pilsēta Mongolijā.
- hanuma Mūsdienās pieklājības forma - musulmaņu sievietes uzruna.
- mutesvārdi Mutvārdi, runas forma.
- politpārruna Mutvārdu aģitācijas forma - pārruna par aktuāliem politiskiem jautājumiem; politiskā pārruna.
- heitspīčs naida runa.
- tiešsaistes naida runa naida runa.
- paraprakse neapzināta kļūda (runas, rakstīšanas, uzvedības, atmiņas), kas it kā norāda uz to, ko cilvēks īsti domā (Z. Freida teorijā).
- nekrietnība Negodīga, zemiska izturēšanās, rīcība, runa ar nolūku kādam kaitēt.
- pārteikšanās Negribēts izteikums, mutvārdu runas kļūda, kas rodas automatizētā valodas procesā un nav saistīts ar zināšanu vai prasmju trūkumu.
- logastēnija Neirastēniski runas traucējumi; vārdu aizmiršana, sajaukšana.
- nešpetnība Nekrietna, ļauna izturēšanās, rīcība, runa.
- mēļas Nelabas runas.
- nelaipnība Nelaipna izturēšanās, rīcība, runa.
- neldzība Neldzīga izturēšanās, rīcība, runa.
- pļāpas Nenopietna, nenozīmīga saruna; arī tenkas, tukšvārdība.
- bradiglosija Nenormāli gausa runa.
- bradilālija Nenormāli lēna runa smadzeņu slimības dēļ.
- līgums Neoficiāla noruna, vienošanās (parasti starp atsevišķām personām) uz noteiktu laikposmu.
- tenkas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē; saruna, kurā izplatās šādas ziņas; arī baumas.
- rotacisms Nepareiza "r" skaņas izruna vai tās aizstāšana ar citu skaņu.
- paralogisms Nepareiza, neloģiska domāšana; psihisku slimnieku bezjēdzīga runa.
- basņa Nepatiesas runas; pasakas.
- kafija nepatīkama saruna skolā - pie skolotāja, direktora.
- alofāzija Nesakarīga runa.
- ataksofēmija Nesakarīga valoda, runas muskuļu koordinācijas traucējums.
- lalināšana Nesaprotama, neskaidra runa; skaņas "r" izrunāšana kā "l".
- kolīzija nesaskaņas vai pretrunas starp atsevišķiem likumiem vai tiesību normām, kas regulē vienas un tās pašas vai radniecīgas sabiedriskās attiecības.
- likumu kolīzija nesaskaņas vai pretrunas starp atsevišķiem likumiem, kas reglamentē vienas un tās pašas vai radniecīgas sabiedriskās attiecības.
- šļupsti Neskaidra (parasti bērna) runa, kurā netiek pareizi artikulēti līdzskaņi vai arī kādu līdzskaņu vietā tiek izrunāti citi.
- žargoņa Neskaidra runa, nepareiza izruna.
- bariglosija Neskaidra, neprecīza izruna, artikulācijas trūkums.
- penteris Neskaidra, nesaprotama runa.
- nekaunība Nesmalkjūtīga, izaicinoša, aizvainojoša izturēšanās, rīcība, runa.
- netaisnība Netaisnīga izturēšanās, rīcība, runa.
- nešķīstība Netikumīga izturēšanās, rīcība, runa.
- klītika Neuzsvērts vārds, kas runas plūsmā pieslienas blakusvārdam.
- bračkiņ Nicīga uzruna; vispārīgs izsauciens.
- ruša Nicīga uzruna.
- ruža Nicīga uzruna.
- epimītija Nobeiguma runa; fabulai papildinājums ar morālisku tendenci.
- atšķelt Nodalīt ar pauzēm, uzsvērt (runas dalās).
- kavēties Nodoties (piemēram, atmiņām, sarunai); pievērsties (kam atmiņās, sarunā).
- uzkosties uz āķa (arī makšķeres) nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- uzķerties uz āķa (arī makšķeres) nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- uzķerties uz āķa nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- kompaktāti Nolīgumi, norunas.
- uz Norāda runas, arī psihiskas darbības, iedarbības objektu.
- tad Norāda uz darbības, norises, stāvokļa situāciju, apstākļiem, ko paskaidro nosacījuma piebildumi (ar aptuvena ierobežojuma vai atrunas nozīmi).
- šis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu cilvēku, par ko ir runa; viņš.
- frankatūra Noruna par frakts avansu, ko prasa izfraktētājs.
- atbrīvotājklauzula Noruna par līdzēja atbrīvošanu no likumiskas atbildības par kādu risku, kas var ietilpt līguma tekstā vai rasties nolīgšanas vai norises gaitā.
- efektīvklauzula Noruna, ka maksājums skaidrā naudā izdarāms tieši ārzemes valūtā.
- runs Noruna, līgums.
- derības Noruna.
- noruņa Noruna.
- noruns Noruna.
- broģaga Notiesāto uzruna sasveicinoties.
- apsveikums novēlējums, runa, ar ko kādu [apsveic]{s:1276}
- līdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt; padarīt vienādus, līdzvērtīgus.
- nolīdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.).
- izlīdzināt Novēršot (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt.
- aizklīst Novirzīties (no sarunas, domu gaitas u. tml.).
- familiārisms Oficiālā situācijā vai sarunā ar svešām vai oficiālām personām lietots pazemināta stila sarunvalodas vai vienkāršrunas vārds vai frāze, kas var būt iederīgi ģimenes vai tuvu paziņu un draugu saziņā, bet ne apstākļos, kad jāievēro noteiktas runas etiķetes prasības.
- allokūcija Oficiāla uzruna; īpaši pāvesta uzruna kardināliem.
- pilsonis oficiāla uzrunas forma; šāda uzrunas forma, ko pievieno personas uzvārda vai amata nosaukuma priekšā.
- godājams Oficiālas uzrunas ievadījums; cienījamais.
- cienījams Oficiālas uzrunas ievadījums.
- cienīts Oficiālas uzrunas ievadījums.
- uzteikt Oficiāli paziņot (kādam) par tā atbrīvošanu (no darba) vai par (līgumsaistību, arī norunas) laušanu - par darba devēju vai vienu no līgumsaistību, arī norunas pusēm.
- godāts Oficiāls uzrunas ievadījums; cienīts.
- intonogrammu metode oscilogrammas runas signāla filtrēšana, ar kuru likvidē augstfrekvences elementus, kam nav sakara ar pamattoni; tādējādi iegūst izceltu un pastiprinātu signālu, kas atbilst pamattoņa periodu secībai un ko grafiskā attēlojumā iespējams mērīt un analizēt.
- Gailīšu pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Uzvarā, robežojas ar Īslīces, Ceraukstes un Brunavas pagastu, kā arī ar Lietuvu; pagasts izveidots pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta pirmskara Ceraukstes pagasta rietumu daļa Mūsas kreisajā krastā un Īslīces pagasta austrumu mala.
- Ceraukstes pagasts pagasts Bauskas novadā starp Mūsu un Mēmeli, robežojas ar Codes, Vecsaules, Brunavas, Gailīšu un Īslīces pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Zerrauxtsche, krieviski — Cerraukstskaja.
- Skaistkalnes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Brunavas, Vecsaules, Bārbeles un Kurmenes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Šēnbergas pagasts, vāciski — Schonberg, krieviski — Šenbergskaja.
- Vecsaules pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Stelpes, Bārbeles, Skaistkalnes, Brunavas, Ceraukstes, Codes un Dāviņu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Rahden, krieviski — Alt-Radenskaja.
- tiešsaistes pakalpojumi pakalpojumu kopums, ko sniedz firma, kas uztur pati savu tīklu un nodrošina elektronisko pastu, forumus, sarunas, spēļu datu bāzes, ielādējamas datnes un cita veida informācijas pārsūtīšanas, apstrādes un uzglabāšanas pakalpojumus.
- mīmoloģija Pakaļdarīšana cita runai, vaibstiem, uzvedībai.
- vietas apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas tuvāk raksturo vietu, kur atrodas vai notiek tas, par ko ir runa virsteikumā.
- apklusināt Panākt (ar savu rīcību, nostāju), ka tālāk neizplatās (runas, valodas).
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, izturēšanās, rīcība, runa) kļūst mazāk ass, bargs.
- samocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, runa, valoda) kļūst nevajadzīgi sarežģīts, grūti uztverams.
- pavērst Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, saruna, domas) pievēršas (kam citam).
- novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, saruna) pievēršas kam citam.
- banāls Pārāk apnicīgs, bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); nodrāzts, pliekans, bezgaumīgs.
- iekšējais monologs pārdomas sevī, parasti iekšējās runas formā.
- aizvainojums Pārdzīvojums, kas rodas, kad (kāds) aizvaino; rīcība, izturēšanās, runa u. tml., kas aizvaino.
- nerātnība Pārgalvīga izturēšanās, rīcība, runa.
- pārgalvība Pārgalvīga izturēšanās, runa.
- neprātība Pārgalvīga, pārdroša izturēšanās, rīcība, runa.
- Almedāla Parks Visbijā ("Almedalen"), Gotlandē (Zviedrija), kur kopš 1980. g. vasarās tiek turētas politiskas runas.
- pagriezt (arī pavērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi pārmainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
- SALT Pārrunas par stratēģisko ieroču ierobežošanu ("strategic arms limitation talks").
- pārspriede Pārrunas, diskusija; pārspriešana.
- debates Pārrunas, domu apmaiņa par kādu jautājumu sanāksmē.
- caurruna Pārrunas, kuru gaitā kāds temats tiek iztirzāts pēc iespējas plašāk, parasti ar mērķi noskaidrot kāda zināšanu līmeni un uzskatus; bija izplatītas brāļu draudzēs Vidzemē 18. gs.
- aprunāšanās Pārrunas, saruna.
- pārruņas Pārrunas.
- mīlīt Pārsteiguma izsauciens; divdomīga uzruna.
- proverbijs Paruna, sakāms vārds.
- paruņa Paruna.
- paroimija Parunas un sakāmvārdi, daļa no kuriem sacerēta saistītā (ritmiskā) valodā un ar formulu palīdzību; raksturīgas vārdspēles, atskaņas, asprātība.
- saasināt Pasliktināt (attiecības starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm); padarīt asu, krasu (konfliktu, pretrunas u. tml.).
- Bauskas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Bauskas pilsētu, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas, Ogres un Aizkraukles rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Panemunes pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī 1925.-1949. g. un 1990. g., 1991. g. pārdēvēts par Brunavas pagastu; līdz 1925. g. saucās — Budbergas pagasts.
- atbildēt Pateikt, pasacīt (ko) pēc uzdota jautājuma, uzrunas.
- dizartrija Patoloģisks runas traucējums, kas apgrūtina atsevišķu vārdu, zilbju vai skaņu izrunāšanu.
- neitrāls patskanis patskanis, kura izrunas laikā runas orgāni ir miera stāvoklī, lūpas un žoklis pavērts.
- izaicinājums Paveikta darbība --> izaicināt (2); izturēšanās, rīcība, runa, kas apvaino, liek asi reaģēt, pamudina uz pretdarbību, cīņu.
- pazemojums Paveikta darbība, rezultāts --> pazemot; izturēšanās, rīcība, runa, kas pazemo (kādu).
- atjemt Pazust (par runas spēju).
- pārlēkt Pēkšņi mainīt runas, sarunas tematu.
- spīčraiters persona (vadītāja padomnieks, palīgs u. tml.), kas raksta runas, referāta tekstu citai personai, kura uzstājas kā autors.
- harisma personisko īpašību kopums, kas piesaista, suģestē, aizrauj pārējos cilvēkus; to veido spilgtas runas dāvanas, gudrība, pievilcīga āriene, šarms
- uzmata Piebildums pēc runas, papidinājums runai.
- usmaša Piebildums pēc runas, papildinājums runai.
- uzmaša Piebildums pēc runas, papildinājums runai.
- uzmašs Piebildums pēc runas, papildinājums runai.
- uzmats Piebildums pēc runas, papildinājums runai.
- Lūgšanu svētdiena piektā svētdiena pēc Lieldienām, kuras sprediķu tekstos ir runa par lūgšanu.
- aizvirzīt Piešķirt (sarunai, domai) noteiktu virzību (bieži pretēju esošajai); novirzīt.
- ievirzīt Pievērst (domas, runas saturu u. tml.) kam noteiktam.
- Ahvāza Pilsēta Irānā ("Ahvāz"), Hūzestānas ostāna administratīvais centrs, osta Karunas upes labajā krastā, 985600 iedzīvotāju (2006. g.).
- Horamšahra Pilsēta Irānas dienvidrietumos ("Khorramshahr"), osta Šatelarabas krastā, pie Karunas ietekas, 129400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Glarusa Pilsēta Šveicē (fr. "Glaris", vācu "Glarus", it. "Glarona", retoromāņu "Glaruna"), kantona administratīvais centrs, 12400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Iskenderuna Pilsēta Turcijas dienvidaustrumos ("Iskenderun"), Vidusjūras Iskenderunas līča krastā, Hatajas ilā, 184800 iedzīvotāju (2012. g.).
- citoyen Pilsonis, pilsētas iedzīvotājs; Francijā revolūcijas laikā 1792. g. ar dekrētu ieviesta uzruna.
- tārmasas Pļāpas, tukšas runas.
- fonika Poētiskās runas skaņu organizācija (skaņu pieraksts, ieskaņošana, eifonija).
- stafilohematoma Polietioloģiski asinsizplūdumi mīkstās aukslējās: piepeša svešķermeņa sajūta kaklā ar vemšanas tieksmi, žņaugšanas sajūtu un rīšanas traucējumiem, reizēm izteikta smakšanas sajūta; horizontālā stāvoklī simptomi pastiprinās; neskaidra runa.
- pretišķība Pretruna (1).
- paradokss Pretruna (dažkārt šķietama) kam vispārpieņemtam, zināmam.
- paranomija Pretruna likumos.
- antiloģija Pretruna pierādījumā viena un tā paša autora darbos.
- contradictio in adiecto pretruna starp apzīmētāju un apzīmējamo vārdu, piemēram, "sauss ūdens".
- antinomija Pretruna tiesību normās.
- amfiloģija Pretruna, strīds.
- pretruņa Pretruna.
- kontradikcija Pretrunīgs spriedums, izteikums; pretruna, kas neatbilst formālās loģikas likumiem.
- preteklība Pretstats, pretruna.
- amnestiskā afāzija priekšmetu nosaukšanas traucējums; spontānu runu raksturo vārdu nabadzība, lai gan teikumu uzbūve saglabājusies un vārdu izruna pareiza.
- streika norise process, kurš ietver streika pieteikšanu, pašu streiku un streika sarunas un kura laikā kolektīvā darba strīda puses realizē likumā noteiktās tiesības un pienākumus.
- ekscepcija Procesuāla darbība, vienas puses ieruna procesā pret otru.
- tensone Provansaļu lirikas veids, divu vai vairāku personu sarunas veidā, it kā sacīkste starp tām.
- bloķēšana Psihiatrijā: runas vai domu darbības bremzēšana.
- agrīnā bērnība psihiskās attīstības stadija, kas aptver 2. un 3. bērna dzīves gadu; galvenās psihiskās attīstības jomas šajā vecumā: kustību pilnveidošanās, intensīva runas attīstība, priekšmetu īpašību un funkciju apgūšana, saskarsmes iemaņu attīstība, kognitīvo procesu attīstība, gribasspēka veidošanās, pašapziņas un dzimumidentifikācijas veidošanās.
- uzstāšanās publiskā runa
- Erota centri publiskie nami, kas nereti dod darba telpas daudzām prostitūtām, bet pārrunas ar klientiem notiek vai nu vaļējās istabas durvīs vai Erota centra iekšpagalmā.
- balss telefonijas pakalpojums publisks elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina runas signālu pārraidi starp noteiktiem elektronisko sakaru tīkla vai tīklu pieslēguma punktiem pieslēgtām elektronisko sakaru galiekārtām reālā laikā.
- priekšlasījums Publisks stāstījums, publiska runa par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem; lekcija, referāts.
- čalītis Puisis (bieži uzrunas funkcijā).
- pazemināt Radīt sarunvalodas, vienkāršrunas īpatnības (piemēram, tekstā, stilā).
- veikla mēle raita, arī asprātīga runa.
- veikla runa raita, arī pārliecinoša runa.
- dievvārds Reliģiska satura runa, teksts.
- kollokūcija Reliģiskas sarunas, īpaši reformācijas laikā.
- peroradia Retorikā runas beigas; klaja mēģinājuma runa skolās.
- protaze Retorikā runas pirmā dala; teikuma vai perioda pirmā daļa.
- apostrofe Retorisks paņēmiens: uzruna.
- galavārds Rezumējoša runa, uzstāšanās (sapulces, konferences u. tml.) nobeigumā.
- gammacisms Rīkles skaņu (k un g) neskaidra izruna.
- rečitatīvs Ritmiski brīvs dziedājums, kas intonatīvi ir tuvs runai (parasti operās, oratorijās).
- pielūgšana Rituāla Dieva vai dievu godināšana; tajā ietilpst upurēšana, lūgšanas un citi rituāli (inscenējumi, dejas, ekstātiskas runas, meditācijas, rituālā mūzika un himnas).
- pacta Romiešu tiesībās vienkārši līgumi (piem., noruna par līguma slēgšanu) pretstatā kontraktiem.
- Thalictrum rochebruneanum Rošebruna saulkrēsliņš.
- spīčs Runa (parasti īsa); galda runa.
- publiskā runa runa samērā daudziem klausītājiem oficiālos, reglamentētos apstākļos (piemēram, oratora, aktiera runa).
- galda runa runa, ko saka kāds no maltītes dalībniekiem maltītes laikā.
- tukšas runas (arī tukša runāšana) runas (runāšana) bez nopietna satura, mērķa.
- valoda Runas akts, darbība; arī runas spēja.
- netiešais runas akts runas akts, kurā nav atbilsmes starp teikuma komunikatīvo tipu un tā funkciju runas situācijā.
- tiešais runas akts runas akts, kurā teikuma komunikatīvais tips atbilst tā funkcijai runas situācijā, piemēram, stāstījuma teikums lietots, lai sniegtu informāciju, pamudinājuma teikums - lai rosinātu ko darīt utt.
- alalija runas attīstības atpalicība vai runas spēju zaudēšana.
- alālija Runas defekts vai pilnīgs runas trūkums, ja ir normāla dzirde.
- starplika Runas iespraudums, īsa piebilde kāda cita cilvēka runas laikā.
- secīgā tulkošana runas mutvārdu tulkošana secīgi ik pēc noteiktas teksta daļas.
- sinhronā tulkošana runas mutvārdu tulkošana, kas notiek vienlaicīgi ar runu, kuru tulko.
- aktīvais runas orgāns runas orgāns, kas būtiski un aktīvi piedalās runas skaņu izveidē (lūpas, mēle un balss saites).
- runas aparāts runas orgānu kopums, sistēma.
- artikulācijas bāze runas orgānu stāvokļu vai kustību kopums, kas raksturīgs kādā valodā vai izloksnē runājošiem cilvēkiem.
- divkāršs slēgums runas orgānu vienlaicīga sakļaušanās divās pozīcijās, uz īsāku vai ilgāku laiku dubulti noslēdzot gaisa plūsmu.
- ciparruna runas sintēze - cilvēka runai līdzīga audioizvada veidošana, pārveidojot datorā esošos datus tiem atbilstošās fonēmu kombinācijās.
- runas izvade runas sintēze - cilvēka runai līdzīga audioizvada veidošana, pārveidojot datorā esošos datus tiem atbilstošās fonēmu kombinācijās.
- balss runas skanējums, kurā izpaužas runātāja emocionālais stāvoklis; arī intonācija
- izrunas fokuss runas skaņas veidošanās vieta (runas aparātā).
- melodija runas tonis, tās ritmiski melodiskā puse.
- raustīt valodu runas traucējuma dēļ runāt ar īslaicīgiem pārtraukumiem, atkārtojot skaņas vai zilbes; stostīties.
- lalognoze Runas traucējumi, nesaprotama izruna.
- stostīšanās Runas traucējums - runas plūsmas īslaicīgi pārtraukumi, skaņu vai zilbju atkārtojumi runas orgānu muskuļu krampju dēļ.
- dislālija Runas traucējums kā runas orgānu defekta sekas.
- heterofāzija runas traucējums, kad vārds, zilbe vai skaņa tiek izrunāta cita vārda, zilbes vai skaņas vietā; heterolalija.
- heterolālija runas traucējums, kurā lieto citādus vārdus, nekā gribēts; heterofāzija.
- disfāzija Runas un runas saprašanas traucējums kā smadzeņu centru bojājumu sekas.
- façon de parler runas veids.
- zilbe runas vienība, ko veido viena vai vairākas valodas skaņas noteiktā secībā un ko izrunā ar vienu elpas izdvesumu.
- intonēšana Runas vienības (frāzes, teikuma) iezīmēšana ar runas intonāciju.
- tonis Runas, balss skanējuma īpatnību kopums, kurā izpaužas runas satura, psihiskā stāvokļa nianses, sastāvdaļas; arī intonācija (1).
- vēderrunāšana Runāšana, runa, kurā par rezonatoriem skaņu veidošanā izmanto galvenokārt rīkli, barības vadu, diafragmu.
- skandēt Runāt (saistītā valodā rakstītu tekstu) uzsvērti ritmiski, izceļot zilbju kvantitāti, runas melodiju; arī deklamēt.
- runāt (arī runāties) pašam ar sevi runāt pie sevis, arī vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
- valodot Runāt, risināt sarunas (par ko).
- vulgārisms Rupjai runai raksturīgs nepieklājīgs vārds vai izteiciens, kura lietošana ir runas uzvedības normu pārkāpums.
- sociālie konflikti sadursme starp indivīdiem, mazām un lielām sociālajām grupām, starp sociālajiem institūtiem, sociālajām kustībām un sabiedrību, kas izpaužas kā pretrunas sociālo attiecību attīstībā.
- mangānisms Saindēšanās ar mangānu: intencijas trīce, retropulsija, runas traucējumi.
- tekstveide Saistīta teksta veidošana atbilstoši autora komunikatīvajam nolūkam un funkcionālā stila un runas žanra prasībām.
- diskurss Saistītu izteikumu virkne; teksts; konkrēts valodas lietojums; runa.
- mīksta mēle Saka par runas traucējumiem, kas rodas dzērumā.
- tram-taram Saka, aizpildot runas pauzi.
- ar villainu mēli saka, ja alkohola reibumā ir neskaidra runa.
- kaut (arī ja) tu zinātu saka, ja grib pievērst sarunas biedra uzmanību teiktā svarīgumam.
- stīva (arī smaga) mēle saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ).
- smaga mēle saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ).
- stīva mēle saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ).
- ar stīvu mēli saka, ja runa ir neskaidra (parasti alkohola reibumā), ja ir grūti runāt.
- mēle pamižģējās saka, ja runājot rodas runas traucējumi, aizķeršanās.
- vārds pa vārdam (arī vārds aiz vārda, arī vārds pakaļ vārdam) saka, ja saruna kļūst dzīvāka, dedzīgāka; saka, ja saruna izvēršas ķildā, strīdā.
- nu, (vai) zini saka, lai paustu savu attieksmi (parasti negatīvu) pret sarunas biedra teikto, arī lai pievērstu pastiprinātu sarunas biedra uzmanību kādam faktam (parasti negatīvam).
- Ko tu zini! saka, norādot uz sarunas biedra neinformētību, arī neizpratni (par ko).
- zini (arī ziniet) ko saka, uzrunājot kādu, pievēršot sarunas biedra uzmanību stāstāmajam
- spārnots izteiciens (arī teiciens) sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
- spārnots teiciens (arī izteiciens) sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
- artikulācijas metode sakaru sistēmas sarunas trakta kvalitātes pārbaudes metode - nosaka uztverto runas elementu (zilbju, vārdu) saprotamību, ko raksturo pareizi uztverto elementu skaita attiecība pret pārraidīto elementu skaitu; sistēma ir apmierinoša, ja šī attiecība ir 40-50%, laba - ja 55-80% un teicama - ja vairāk par 80%.
- pieņemt delegāciju sākt sarunas ar savas valsts vai ārvalsts sabiedrības pārstāvjiem vai ārvalsta diplomātiem.
- ievads Sākuma daļa (daiļdarbam, runai u. tml.).
- ziņojums Samērā īsa publiska runa, arī tās rakstveida teksts (apspriedēs, konferencēs, kongresos) ar konspektīvu faktu, analīžu rezultātu, prognožu u. tml. izklāstu.
- pagarinājums Samērā liels (skaņas) izrunas paildzinājums atbilstoši valodas likumiem.
- īsums Samērā neliels valodas tradīcijas nosacītais (parasti valodas skaņu) izrunas ilgums; valodas skaņa, kurai ir šāds izrunas ilgums.
- apaļais galds sanāksme, sarunas, kuru dalībniekiem ir vienādas tiesības apspriest kādu jautājumu.
- bhagavats sanskritā - vispārpieņemta pagodinoša uzrunas forma saskarē ar svētvīriem, valdniekiem u. c. augstdzimušām personām.
- nolasīt (vārdus) no lūpām Saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām.
- nolasīt vārdus no lūpām Saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām.
- domāt Saprast, precizēt, uztvert runas priekšmetu.
- disfrāzija Saraustīta runa kā smadzeņu centru bojājuma sekas.
- intervija Saruna (ar kādu personu), lai iegūtu informāciju, parasti publicēšanai.
- konversācija Saruna (parasti sabiedrībā); māksla sabiedrībā patīkami sarunāties.
- telefonsaruna Saruna pa telefona tīklu; telefona saruna.
- telefona saruna saruna pa telefona tīklu.
- pašsaruna Saruna pašam ar sevi.
- kipišs Saruna skaļā balsī.
- dialogs Saruna starp divām vai vairākām personām; šādas sarunas attēlojums daiļdarbā.
- trialogs Saruna starp trim personām daiļdarbā.
- trialogs Saruna starp trim personām.
- rshod Saruna vai kāda darbība ir galā.
- rshods Saruna vai kāda darbība ir galā.
- rashods Saruna vai kāda darbība ir pabeigta.
- radiosaruna Saruna, informācijas apmaiņa, izmantojot radiotehniskos līdzekļus.
- zvans saruna, kurā informācijas pārraidīšanai izmantota elektroierīce un par kuras sākšanos signalizē šīs ierīces raidīts paziņojums.
- izmaiņa saruna, viedokļu apmaiņa.
- rams saruna.
- bazārs Saruna.
- runa Saruna.
- saruņa Saruna.
- valoda Saruna.
- apsikas Sarunas apsīkšana.
- nonākt Sarunas gaitā pievērsties (kam); tikt pievērstam (kam) - par sarunu, runu.
- dialogs sarunas starp divām valstīm, blokiem, partijām u. tml.
- START Sarunas un līgumi starp ASV un PSRS/Krieviju par stratēģisko ieroču samazināšanu (angļu "Strategic Arms Reduction Treaty"), kas iesākās 1985. g.; START-1 parakstīja 1991. g., START-2 - 1993. g.
- transakcija Sarunas, arī vienošanās (ekonomikā, politikā); plašs (parasti finansiāls) darījums.
- valodas Sarunas, baumas, tenkas.
- troksnis sarunas, runas, dzīva, plaša (kā) apspriešana, ko izraisījusi pastiprināta, arī sakāpināta interese (par to)
- pāriet Sarunas, stāstījuma u. tml. gaitā pievērsties (kam citam, uzsvērt ko citu); pārmainīt (piemēram, runas veidu).
- talkšovs sarunu šovs, radio un TV raidījums, kura centrā ir spraiga, atraktīva saruna.
- Bauskas novads sastāv no Bauskas un Iecavas pilsētas, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Kurmenes. Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Valles, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagasta, robežojas ar Jelgavas, Olaines, Ķekavas, Ogres un Aizkraukles novadu, kā arī ar Lietuvu.
- artikulēta runa sastāvdaļās dalīta runa.
- sakārtotā atbrīvošana savienojuma pārtraukšana datu pārraides procesā, kas notiek pēc datu saņēmēja un nosūtītāja iepriekšējas norunas un nenoved pie pārraidāmo datu zudumiem.
- ķerkulis Sēcoša skaņu izruna (katarāla iekaisuma gadījumā).
- temporalitāte Semantiska kategorija, kas izsaka darbības norises attieksmi pret runas brīdi.
- madonna Sena itāliešu sievietes uzrunas forma, arī cieņas izteikšanas forma.
- simpozijs Senajā Grieķijā un Romā - ēšanai sekojošā dzīru daļa, kurā dzēra vīnu un teica runas.
- panegiriks Senajā Grieķijā un senajā Romā - slavinoša runa.
- tesmoteti Senajās Atēnās seši arhonti, kas lūkoja cauri likumus un tanīs pamanītās pretrunas cēla tautai priekšā.
- logoss Senajiem grieķiem - jēdziens, kategorija, definīcija, doma, slēdziens, sakarība, pamats, princips, cēlonis, argumentācija, pierādījums, pētījums, hipotēze, teorija, metode, likums, zinātne, sapratne, prāts, vārds, teikums, izteikums, izklāsts, runa, saruna, patiesība.
- sofists Sengrieķu filozofu, arī daiļrunas skolotāju grupas pārstāvis (no 5. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras).
- filipika Sengrieķu oratora Dēmostena apsūdzības runa (4. gs. p. m. ē.) pret Maķedonijas valdnieku Filipu II (katra no daudzām); Cicerona kritiskās runas (44 .- 43. g. p. m. ē.) pret Marku Antoniju.
- Trita senindiešu mitoloģijā - riši, kam ir veltīta Rigvēdas himna; viņam nav pēcnācēju, tāpēc viņš ir šausmās par to, ka viņa dzimta iznīkst, un lūdz palīdzību Agni un Varunam, un beidzot Brihaspati viņu atpestī.
- Vāča Senindiešu mitoloģijā - runas dieviete, runas personifikācija.
- Andžana senindiešu mitoloģijā - viens no kosmiskajiem ziloņiem, dieva Varunas zilonis, digadža, kas sargā rietumus.
- atzvanīt Signalizēt (parasti ar telefona zvanu telefona centrālei), ka saruna beigusies.
- atzvans Signāls telefona centrālei par sarunas beigšanu.
- runas situācija situācija (saziņas apstākļi, mērķis u. tml.), kurā notiek runas akts un kura var ietekmēt izteikuma struktūru; runas konteksts.
- urkoņa Skaļas sarunas par daudziem cilvēkiem, to radītais troksnis.
- kliedzamais Skaļi izkliegtas runas saturs.
- izruna Skanējuma izveide (valodas skaņām, vārdiem u. tml.) ar runas orgāniem; skanējums (valodas skaņām, vārdiem u. tml.).
- izskaņa Skanējums (piemēram, dziesmai, runai).
- lambdacisms Skaņas "l" nepareiza izruna; "l" izrunā "r" vietā.
- rekursija skaņas izrunas beigu daļa, kurā runas orgāni atkāpjas no iepriekš ieņemtā konkrētai skaņai raksturīgā stāvokļa; artikulācijas nobeigums.
- artikulācijas nobeigums skaņas izrunas beigu daļa, kurā runas orgāni atkāpjas no iepriekš ieņemtā konkrētai skaņai raksturīgā stāvokļa; rekursija.
- diverģence Skaņas izrunas maiņa atkarībā no stāvokļa vārdā (pozicionālā pārmaiņa).
- artikulācijas sākums skaņas izrunas sākumdaļa, kurā runas orgāni pāriet no iepriekšējā stāvokļa uz stāvokli, kāds nepieciešams skaņas izrunai; ekskursija (3).
- artikulārā analīze skaņas sastāva (kvalitātes) noteikšana pēc runas orgānu darbības raksturojuma.
- pieskaņa Skaņas tembra, izrunas īpatnība (parasti neliela).
- imprompts Skaņdarbs, runa, priekšnesums, kas radies it kā pēkšņi, improvizējot; ekspromts.
- deltacisms Skaņu "d" un "t" neskaidra izruna.
- nazalizācija skaņu izruna, gaisam plūstot caur deguna dobumu; nazalizēšanās.
- labializācija Skaņu izruna, noapaļojot un izstiepjot lūpas.
- balss skaņu kopums, ko veido cilvēka runas orgāni; skaņu kopums, kas raksturīgs runai
- eloge Slavinājums, piemiņas runa vai raksts.
- nepārtraukts slēdzenis slēdzenis, kura izrunas laikā mīkstās aukslējas ir nolaistas, gaiss izplūst pa degunu un slēgums netiek pārtraukts visu slēdzeņa izrunas laiku.
- konklūzija Slēdziens, secinājums; runas beigu savilkums.
- šuri-muri Slepenas sarunas un ieceres.
- šurimuri Slepenas sarunas un ieceres.
- fonofobija Slimīgas bailes no skaļas runas vai trokšņa.
- tahiloģija Slimīgi ātra runa, vērojama maniakāli depresīvās psihozes maniakālajā fāzē.
- diplomātija Smalki aprēķināta, veikla, pat viltīga izturēšanās, arī veikla, viltīga runa, lai sasniegtu kādu (bieži savtīgu) mērķi.
- strukturālais sociālais darbs sociālo darbinieku darbības virziens, kura pamatā ir uzskats, ka daudzas klienta problēmas rada neadekvāta sociālā struktūra, un sociālā darba mērķis ir palīdzēt mainīt sociālās struktūras, kas ierobežo cilvēku funkcionēšanu, piemēram, atrast pieeju vajadzīgajiem resursiem, vadīt sarunas grūtās situācijās un mainīt ierobežojošus sociālos apstākļus.
- akomodācija sociolingvistikā - sarunas dalībnieku savstarpēja pielāgošanās, kas izpaužas lingvistiskajā uzvedībā (piemēram, noteiktas valodas vai valodas varianta izvēlē).
- mikrosociolingvistika Sociolingvistikas nozare, kurā pēta mijiedarbību starp valodu un indivīdu, piemēram, pēta variantu izvēli indivīda runā, iemeslus, kas ietekmē stilu, izrunas mainīšanos, otras valodas apguves motivāciju.
- ielas līmeņa birokrātija socioloģijas teorija, kas izskaidro grūtības, ar kādām sastopas darbinieki (tostarp sociālie darbinieki), un raksturo veidus, kā tiek pārvarētas pretrunas starp vajadzību pēc individuāliem risinājumiem pakalpojumu sniegšanā un standartizētiem politiskajiem un administratīvajiem nosacījumiem, kas darbiniekiem jāievēro.
- surdotulks Speciālists, kurš prot gan tieši, gan atgriezeniski tulkot tekstus latviešu skaņu un zīmju valodā saziņā starp nedzirdīgu cilvēku un dzirdīgo cilvēku, spēj tulkot lekcijas, uzrunas, kā arī citas mutiskas saziņas formas latviešu valodā.
- sokratiskais dialogs specifiska sarunas vadīšanas metode izglītības procesā un pedagoģijā, kas balstās noteikta veida jautājumu uzdošanā.
- dārds Spēcīgs, nevienmērīgs cilvēka balss, runas skanējums.
- teiciens Stabils, tradicionāls vārdu savienojums vai vārds; arī paruna, sakāmvārds, aforisms.
- moratorijs Starptautiskajās tiesībās - valstu vienošanās, ar ko nosaka atlikt kādu darbību vai atturēties no tās, kamēr noris sarunas starp šīm valstīm jautājumā, kurš skar atliekamo darbību.
- reika Stāsti, tukšas runas.
- pačalojums Stāstījums, saruna, arī teksts bez nopietna, dziļa satura.
- fonostilistika Stilistikas apakšnozare, kurā pēta stilistiski un emocionāli ekspresīvus fonētiskos valodas līdzekļus, piemēram, vārdu vai vārdformu izrunas variantus, runas intonāciju, uzsvaru, onomatopoēzi, aliterāciju, asonansi.
- simploka Stilistiska figūra, kurā diviem runas posmiem ir vienāds sākums un vienādas beigas (anaforas un epiforas apvienojums).
- labiālisms Stostīšanās veids, kurā grūtības rada lūpeņu izruna.
- logoneiroze Stostīšanās, viens no smagākajiem runas traucējumiem.
- komilitonis studentu korporācijas biedra, kas saņēmis krāsas, uzruna rakstveidā
- komilitonis studentu korporācijas biedru uzruna rakstveidā (daudzskaitlī)
- traulisms Svepstēšana, dažu skaņu nepareiza izruna.
- homilija Svētruna, kurā sīki, teikumu pa teikumam tiek iztirzāts kāds Bībeles teksts.
- sermon Svētruna, sprediķis.
- skopus Svētrunas teksta mērķis, ko interpretācijas procesā nedrīkst pazaudēt.
- haranga Svinīga runa.
- šlupsta Šlupsta mēle - šļupstoša izruna.
- sigmatisms Šļupstēšana, nepareiza vai neskaidra "s" skaņas izruna.
- miera pīpe tabakas pīpe ar garu kātu, ko lieto Z-Amerikas indiāņi, piem., miera sarunu laikā; sarunas dalībnieki pēc kārtas noteiktā secībā ievelk pa dūmam, lai tādējādi apliecinātu savu ieinteresētību miera noslēgšanā.
- lietišķs Tāds (cilvēks), kura izturēšanās, rīcība, runa ir mērķtiecīga, koncentrēta, arī praktiski lietderīga.
- loģisks Tāds (cilvēks), kura izturēšanās, rīcība, runa ir saprātīga, pareiza, pamatota.
- bezrūpīgs Tāds (izturēšanās veids, runa u. tml.), kas raksturīgs cilvēkam, kuram nav rūpju, raižu.
- frikatīvs Tāds (līdzskanis), ko veido vibrējoša gaisa plūsma caur šauru spraugu runas aparātā.
- kurlmēms Tāds, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
- pusmēms Tāds, kam ir ļoti vājas runas spējas.
- rāms Tāds, kam ir raksturīgs lēns, mierīgs, nesteidzīgs izturēšanās, rīcības, runas veids; arī mierīgs (4).
- garš Tāds, kam ir samērā ilgs valodas tradīcijas nosacītais izrunas laiks, (parasti par valodas skaņām).
- īss Tāds, kam ir samērā neliels valodas tradīcijas nosacītais izrunas laiks (parasti par valodas skaņām).
- pārgarš Tāds, kam izrunas laiks ir ilgāks nekā parasts pēc valodas likumiem (par valodas skaņām).
- mēms Tāds, kam nav artikulētas runas spējas vai arī tā ir ļoti vāja (par cilvēkiem).
- pretrunīgs Tāds, kam piemīt pretruna (1), pretstatu attieksme.
- pretrunīgs Tāds, kam piemīt pretruna (2).
- ass Tāds, kam raksturīgas nopietnas pretrunas (par attieksmēm, stāvokli), arī naidīga izturēšanās.
- mutisks Tāds, kas ir izteikts runas valodā, bet nav fiksēts, apstiprināts rakstiski.
- mutisks Tāds, kas ir izteikts runas valodā.
- supersegmentāls Tāds, ko runas plūsmā veido valodas skaņu intensitātes, frekvences, ilguma un spektra maiņas; arī prosodisks (1).
- šķautņains Tāds, kurā izpaužas krasas pretrunas, sarežģījumi.
- velārs Tāds, kura izrunai ir raksturīgs mēles muguras papildu pacēlums pret mīkstajām aukslējām.
- pretrunīgs Tāds, kura izturēšanās veidā, rīcībā, runā ir pretrunas.
- svinīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir neikdienišķi nopietna, cildena, arī emocionāli pacilāta.
- lepns Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir pašapzinīga, tāds, kuram ir dziļas pašcieņas jūtas; tāds, kurš ir pārāks par citiem (ar ko).
- nepieklājīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir pretrunā ar pieklājības normām; tāds, kas aizskar, apvaino kādu.
- netaisns Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir pretrunā ar taisnīguma izjūtu; tāds, kas nepelnīti vēršas pret kādu (piemēram, apvainojot, nosodot viņu); netaisnīgs (1).
- netaisnīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir pretrunā ar taisnīguma izjūtu; tāds, kas nepelnīti vēršas pret kādu (piemēram, apvainojot, nosodot viņu).
- neķītrs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ļoti aizskar un pazemo (kāda) cilvēcisko cieņu; arī ļoti netikumisks, amorāls.
- neaprēķināms Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa nav iepriekš paredzama, tāds, kas izturas, rīkojas, kurā impulsīvi, negaidīti.
- neuzvedīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa neatbilst sadzīves normām.
- teicams Tāds, kura ritms, intonācija ir tuva runas valodas ritmam, intonācijai (parasti par dziesmu).
- trokšņains tāds, kura runa, izturēšanās, darbība rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus
- objektīvs Tāds, kura uzskati, rīcība, runa atbilst īstenībai, tāds, kura uzskatos nav subjektīvas attieksmes, aizspriedumu.
- virziens Tas (piemēram, fakts, izteikums, problēma), kam pievērstas domas, sarunas u. tml.
- iebilšķis Tas, kas mīl celt ierunas, iebildumus.
- surdotehnika Tehniskie līdzekļi dzirdes defektu un ar to saistīto runas traucējumu korekcijai un kompensācijai; šādu līdzekļu izstrāde un ražošana.
- suflēt Teikt priekšā (tēlotājam, runātājam lomas, runas u. tml.) tekstu.
- sintaktiskais laiks teikuma gramatiskā nozīme, kas izsaka teikuma satura attieksmi pret runas brīdi: notikums ir runas brīdī (tagadne), pirms tā (pagātne) vai pēc tā (nākotne).
- teikuma priekšmets teikuma virsloceklis, kas nosauc runas priekšmetu, kura aktuālu pazīmi izsaka izteicējs.
- piebilde Teksta (teikuma) daļa, kas norāda uz personu, kuras tiešā runa ir iekļauta šajā tekstā (teikumā).
- runas žanrs teksta tips, kas veidots pēc noteiktiem nacionālajā kultūrā nostiprinātiem kanoniem un ko nosaka runas situācija un saziņas mērķis.
- pentaris Teksts (ko runā, deklamē); runa; stāstījums.
- korpuss Tekstu un transkribētas runas krājums mašīnlasāmā formā.
- ciparsignāla centrāle telefona centrāle, kurā pa abonenta līniju pienākošo runas elektrisko signālu pārveido ciparsignālā un pārraida uz nākamajām komutācijas pakāpēm.
- vokoders Telefona sakaru sistēma, kurā runas signālam atbilstošo elektrisko signālu pārveido un pārraida kodētu impulsu veidā.
- tālsaruna Telefona saruna samērā lielā attālumā, ārpus vietējās telefona centrāles ietvariem.
- kriptofonija Telefona sarunas, kurās izmantots šifrs.
- telefona aparāts telefona tīkla galaierīce runas uztveršanai un pārraidīšanai.
- reāllaika konferencēšana telekonferences tiešraides seanss, kas izmanto tik ātrdarbīgu komunikācijas iekārtu, ka ir iespējams sekot dalībnieku kustībām un runai.
- ļezgas Tenkas, runas.
- ļerbas Tenkas, tukšas runas.
- neokapitālisms Teorija, pēc kuras monopolistiskais kapitālisms tiek uzskatīts par kapitālistiskās sabiedrības attīstības jaunu posmu, kur zūd galvenās pretrunas, mazinās sociālā nevienlīdzība, vājinās šķiru cīņa.
- čatbots Tērzēšanas robots, kas var risināt sarunas internetā, analizējot tam adresētos teikumus un sniedzot atbildes no datubāzē sameklētiem atbilstīgiem ierakstiem.
- logogrāfi Tiesas runu sastādītāji Senajā Grieķijā, kuri sacerēja apsūdzības vai aizstāvības runas pilsoņiem.
- Veronica arvensis tīruna veronika.
- augsta mēles pacēluma patskanis tradicionālajā latviešu fonētikā lietots patskaņa apzīmējums, kas norāda uz mēles virsmas augstākā punkta atrašanos mutes dobumā vertikālās dimensijas augstākajā stāvoklī patskaņa izrunas laikā.
- vidēja mēles pacēluma patskanis tradicionālajā latviešu fonētikā lietots patskaņa apzīmējums, kas norāda uz mēles virsmas augstākā punkta atrašanos mutes dobumā vertikālās dimensijas vidējā stāvoklī patskaņa izrunas laikā.
- zema mēles pacēluma patskanis tradicionālajā latviešu fonētikā lietots patskaņa apzīmējums, kas norāda uz mēles virsmas augstākā punkta atrašanos mutes dobumā vertikālās dimensijas zemākajā stāvoklī patskaņa izrunas laikā.
- vidējās rindas patskanis tradicionālajā latviešu valodas fonētikā - patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts atrodas zem cieto un mīksto aukslēju saskares joslas.
- priekšējās rindas patskanis tradicionālajā latviešu valodas fonētikā - patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts ir zem cietajām aukslējām.
- hipofrāzija Trūcīga, neizteiksmīga runa kā smadzeņu saslimšanas pazīme.
- tārmasa Tukša runa.
- tārmasta Tukša runa.
- tārmaste Tukša runa.
- bombasts Tukša uzpūsta runa.
- porožņaks Tukša, bezjēdzīga saruna, lieta.
- reikas Tukšas runas, pasakas.
- tukšība Tukšas runas; arī nieki, blēņas.
- gvelšas Tukšas runas.
- ļeras Tukšas runas.
- traviķ balandu tukšas sarunas.
- vārduļi Tukšas un garas runas, vārdu plūdi.
- Anhela ūdenskritums ūdenskritums Čurunas upes augštecē (_Salto del Angel_), Orinoko pietekas Karoni baseinā, Gvajānas plakankalnē, Venecuēlā; pēc ūdenskrituma kaskādes augstuma (1054 m) - augstākais ūdenskritums Dienvidamerikā, pēc straumes brīvā krituma augstuma (979 m) - augstākais ūdenskritums pasaulē.
- Džejhana Upe Turcijā, ietek Vidusjūrā, pie Iskenderunas līča rietumu piekrastes.
- ievadvārdi Uzruna (parasti neliela), ar kuru atklāj (sapulci, konferenci u. tml.).
- dvēsele Uzruna ar svinīgu vai lirisku mīlināmu nokrāsu.
- vecīši Uzruna draugiem, paziņām.
- zadinājums Uzruna, bildinājums.
- bildiens Uzruna, uzaicinājums.
- vecais Uzruna.
- kungs Uzrunas forma (runājot ar vīrieti); cieņas izteikšanas forma.
- kundze Uzrunas forma (runājot ar, parasti precētu, sievieti; arī vecāku neprecētu sievieti); cieņas izteikšanas forma.
- biedrs Uzrunas forma sociālistiskajās valstīs.
- biedris Uzrunas forma.
- žēlīgs Uzrunas ievadījums, vēršoties pie dižciltīgas personas.
- lēkāt Vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena domu, runas temata uz citu); vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena temata uz citu) - par domām, runu u. tml.
- klaigas Vairākkārtēji izsaucieni, arī sarunas skaļā, kliedzošā balsī.
- polilogs Vairāku personu saruna - runas forma, kurā visi sarunas dalībnieki ir vienādi aktīvi, periodiski nonākot adresanta, adresāta vai vērotāja lomā.
- dominējošs Valdošs, piem., kreisā smadzeņu puslode, kas kontrolē labās rokas kustības labročiem un motorisko runas centru; dominantais gēns alēļu pārī.
- artikulētā valoda valoda, ko veido runas orgānu saskaņotā darbībā radītas skaņas un no tām veidotas valodas vienības.
- bezrakstu valoda valoda, kurai nav grafisku rakstzīmju sistēmas runas pierakstīšanai.
- mēle Valoda, runa; valodas spēja.
- konekcionisms Valodas apguves teorija, kas skaidro valodas un domāšanas attīstību, balstoties uz neironu savienojumiem (konekcijām), kuri, runas elementiem atkārtojoties, rodas galvas smadzenēs.
- politonisms Valodas fonoloģiskās sistēmas īpašība vārdu, vārdu formu, morfēmu diferencēšanā izmantot runas melodiju (intonāciju).
- kodificētā norma valodas norma, kas, pamatojoties uz valodas lietojuma sistemātisku izpēti, izstrādāta un fiksēta normatīvos avotos - oficiāli apstiprinātos noteikumos, pareizrunas un pareizrakstības vārdnīcās, gramatikās u. tml.
- normas dinamiskums valodas normas pazīme, ko nosaka tās ciešā saistība ar runas darbību un lietojuma paradumu.
- emocionāli ekspresīvais stils valodas paveids, ko raksturo autora vērtējoši emocionālā attieksme pret runas saturu un emocionāla iedarbe uz adresātu.
- somatiskā metode valodas pētīšanas instrumentālā metode, ar kuru var konstatēt skaņas artikulācijas veidu un vietu, kā arī noteikt, kuri runas orgāni piedalās artikulācijā; fizioloģiskā metode.
- fizioloģiskā metode valodas pētīšanas instrumentālā metode, ar kuru var konstatēt skaņas artikulācijas veidu un vietu, kā arī noteikt, kuri runas orgāni piedalās artikulācijā; somatiskā metode.
- līdzskanis Valodas skaņa (fonēma), kuras artikulācijas būtiska pazīme ir šķērslis, ko rada runas orgānu darbība.
- garums valodas skaņu izrunas ilgums; valodas skaņa, kurai ir šāds izrunas ilgums.
- fonētiskā analīze valodas skaņu un citu runas līdzekļu noteikšana, pamatojoties uz runas orgānu darbību un skaņu akustiskajiem rādītājiem (intensitāti, svārstību biežumu jeb frekvenci un ilgumu).
- artikulācija Valodas skaņu veidošana, izruna.
- pareizruna Valodas vienību pareizas, normām atbilstošas izrunas sistēma (kādā valodā); ortoepija.
- ortoepija Valodas vienību pareizas, normām atbilstošas izrunas sistēma (kādā valodā); pareizruna.
- lingvistiskā pragmatika valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas lietojumu saziņā, piemēram, konstatē un formulē veiksmīgas saziņas nosacījumus, veido runas aktu tipoloģiju, pēta nozīmes, kādas izteikums iegūst runas situācijā, resp., izteikuma tiešā un slēptā satura attieksmes.
- diskursa analīze valodniecības metode, kurā pēta pēc dažādām, galvenokārt hronoloģiskām, lokālām vai tematiskām, pazīmēm vienotu tekstu vai runas aktu kopumus, parasti saistībā ar ekstralingvistiskajiem faktoriem, kas ir būtiski šiem tekstiem vai runas aktiem.
- ortoloģija Valodniecības nozare, kas izstrādā un precizē pareizas rakstu un runas valodas likumus, kā arī veido ortoloģiskās (pareizrakstības, pareizrunas) vārdnīcas.
- fonētika Valodniecības nozare, kas pētī valodas skaņas, to pārmaiņas, vārda uzsvaru, zilbi, tās intonāciju, runas intonāciju; skaņu mācība.
- aizgūšana Valodu saskares ietekmēts process, kurā vienas valodas vienība tiek pārņemta un pakāpeniski iekļaujas citas valodas struktūrā, pakļaujoties šīs citas valodas izrunas un rakstības noteikumiem un gramatikas likumiem.
- enklīze Vārda piesliešanās (runas plūsmā) iepriekšējam vārdam akcenta ziņā.
- proklīze Vārda piesliešanās (runas plūsmā) nākamajam vārdam akcenta ziņā.
- neliterārisms Vārds vai izteiciens, ko lieto neliterārajā sarunvalodā un kam raksturīga izrunas normu un gramatikas likumību neievērošana.
- deiktisks vārds vārds, kura referenci nosaka, balstoties uz runas situāciju.
- mēles mežģis vārds, vārdu savienojums vai garāks sakāmais, kura izrunāšana prasa no runātāja īpašu runas orgānu piepūli, lai izrunātu pareizi
- meita Vecāka cilvēka laipna uzruna jaunākai sievietei.
- dēls Vecāka cilvēka laipna uzruna jaunākam vīrietim.
- bērns Vecāka cilvēka laipna uzruna jaunākam.
- runas uzvedība verbālo un neverbālo pazīmju komplekss, kas ietver runātāja izturēšanos runas laikā, mīmiku, žestus, kinētiskos signālus un lingvistiskā varianta izvēli.
- pastorele Viduslaiku trubadūru lirikas žanrs - dzejolis, kurā risināta bruņinieku saruna ar gani vai gana un ganes saruna.
- negociators Vidutājs vai persona, kas vada sarunas.
- zaķis Vieglatlētikā - skrējējs, kas pēc norunas iesāk (vidējās vai garās distances) skrējienu īpaši ātrā tempā un vēlāk izstājas.
- monologs Viena cilvēka samērā ilga nepārtraukta runa (ar sarunbiedru vai sevi).
- monologs Viena literāra tēla samērā gara nepārtraukta runa (ar sarunbiedru vai sevi).
- antimerija Vienas runas daļas pārmaiņa ar otru.
- dominance Vienas smadzeņu puslodes pārsvars ķermeņa kustību un runas kontrolē; vienas acs pārsvars skatiena fokusēšanā uz kādu objektu.
- homonīmija vienas valodas divu vai vairāku dažādas nozīmes vārdu izrunas un rakstības vienādība.
- runāties (arī runāt) (pašam) ar sevi, arī runāt pie sevis vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
- segments Vienība, kas veido atsevišķu runas plūsmas vai (retāk) rakstīta teksta daļu; atdalāma fonoloģiskās vai sintaktiskās sistēmas vienība.
- prēzents Vienkāršā tagadne - darbības vārda laika forma, kas izsaka darbību, kura notiek vienlaicīgi ar runas momentu.
- mentālrezervācija Vienpusēja simulācija, noklusējums; domās paturēta ieruna pret paša izteikumu.
- homofons Viens no tādiem vārdiem vai vārdu formām, kuru izruna ir vienāda.
- homonīms Viens no tādiem vārdiem, kuru izruna un rakstījums ir vienāds, bet nozīmes dažādas.
- homomorfs Viens no vārdiem, kam ir vienāda rakstība un izruna un tāda pati nozīme, bet kas pieder pie dažādām vārdšķirām.
- heteronīms Viens no vārdiem, kuri tiek rakstīti vienādi, bet kuriem ir atšķirīga izruna un nozīme.
- vietvārdu standartizēšana vietvārdu oficiālās, valsts dokumentos lietojamās formas noteikšana: gan vietvārda oficiālās formas (retos gadījumos - divu oficiālo formu) izvēle no vairākiem rakstības/izrunas variantiem vai vairākiem uz vienu un to pašu ģeogrāfisko objektu attiecinātiem nosaukumiem, gan arī oficiālā statusa piešķiršana vienīgajam kāda ģeogrāfiskā objekta nosaukumam.
- spriedelējums Vispārīga, nenoteikta, parasti vāji pamatota, doma, izteikums (par ko), to kopums; liekvārdīga, bezsaturīga runa, saruna (par ko).
- treikas Visu visādas runas.
- Nogailene Zemgaļu apdzīvots novads 14. gs. sākumā, vēstures avotos minēta 1416. g. ar nosaukumu "Nogaylen" kā Livonijas ordenim piederoša teritorija, centrs, domājams atradies Aužeļu pilskalnā, ietilpa tag. Brunavas un Ceraukstes pagasts, kā arī Biržu rajona ziemeļrietumu daļa un Pasvales rajona ziemeļaustrumu daļa Lietuvā.
- mincītis Zēna uzruna draudzenei.
- čomiņš Zēns (bieži uzrunas funkcijā).
- balts karogs zīme (balts auduma gabals) par priekšlikumu frontē vest sarunas par militāru operāciju pārtraukšanu
- tālraide Zīmju, runas un mūzikas pārraidīšanas tehnika bezvadu ceļā, ar elektromagnētisko viļņu palīdzību.
- kolokvijs Zināšanu pārbaude - rakstu darbs vai mācību spēka pārruna ar studentiem.
- neirolingvistika Zinātnes nozare, kas pēta valodas neiroloģisko pamatu, it sevišķi to, kā smadzenes kontrolē runas procesus.
- paskvinade Zobgalīga runa; vairāk asprātīgs, nekā ļauns joks.
- Ālandu kongress Zviedrijas un Krievijas miera sarunas Ziemeļu kara laikā, kas notika 1718.-1719. g. (ar pārtraukumiem) Ālandu salās un beidzās bez rezultātiem.
- monseigneur Žēlīgais kungs, Francijā tituls un uzruna firstiem un augstākiem garīdzniekiem (bīskapiem); Ludviķa XIV laikā dofina tituls.
runa citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV