maniere
maniere sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | maniere | manieres |
| Ģen. | manieres | manieru |
| Dat. | manierei | manierēm |
| Akuz. | manieri | manieres |
| Lok. | manierē | manierēs |
1.Izturēšanās, uzvedības, runas (pierasts, pastāvīgs) veids.
1.1.formā: daudzskaitlis Uzvedības un izturēšanās savdabību kopums (atsevišķiem cilvēkiem vai sabiedrības grupai).
2.Paņēmienu, savdabību kopums, kas raksturīgs mākslinieka daiļradei, mākslas virzienam.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gleznieciska ir Altenberga maniere uztvert pasauli, pirmām kārtām, krāsās.
- Pieklājīgais flirts paredz uzmanības fokusēšanu uz pareizām manierēm un neseksuālu komunikāciju.
- Tāpēc LVC aicina autovadītājus pievērst uzmanību braukšanas manierei un ceļa stāvoklim.
- Saņemot svētku torti, Ilzīte demonstrēja teicamas manieres un galda kultūru.
- Tīrs ģitāru skanējums amerikāņu folkmūzikas un tradicionālo roots mūzikas žanru manierē piešķir