manierība
manierība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | manierība | manierības |
| Ģen. | manierības | manierību |
| Dat. | manierībai | manierībām |
| Akuz. | manierību | manierības |
| Lok. | manierībā | manierībās |
2.Vispārināta īpašība → manierīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dažbrīd manierība...
- Ar dziļām sāpēm gan jāatzīst, ka Astrīdē Ivaskā ir pagalam maz dzejiska — manierības, eksaltētas histērijas, nodzertu nervu smalkstīgoto trīsu, tautvedes augstmanīgās stājas...
- Tik mazā pilsētiņā kā B. ar padzīvošanu bīskapa ģimenē, protams, pietika, lai piesavinātos zināmu manierību; tā ka lāga dāmai tik vien bija uz mēles kā: “ Milords darīja to un milords darīja šo, milords bija neaizstājams vīrs Parlamentā, neaizstājams Oksfordā...
- Neparastu iekšēju blīvumu, kam sveša jebkāda manierība.
- Polis - pārtrumpo, aristokrātība, manierība, bet latviešu tas dziesma [lapiņa, bojāta] Melders ar bailēm, dievišķa būtne.