mans1
mans vīriešu dzimtes piederības vietniekvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mans | mani |
| Ģen. | mana | manu |
| Dat. | manam | maniem |
| Akuz. | manu | manus |
| Lok. | manā | manos |
mana sieviešu dzimtes piederības vietniekvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mana | manas |
| Ģen. | manas | manu |
| Dat. | manai | manām |
| Akuz. | manu | manas |
| Lok. | manā | manās |
1.Tāds, kas pieder, piemīt runātājam, ir daļa no runātāja.
Stabili vārdu savienojumiManā laikā. Vai manu, vai!
- Manā laikā kolokācija — runātāja dzīves laikā, darbības posmā
- Vai manu, vai! idioma — izsaucas izbrīnā, satraukumā, izbailēs, sašutumā
1.1.Tāds, kas ir saistīts ar runātāju, tāds, kas attiecas uz runātāju; tāds, kas izriet no runātāja.
2.parasti konstrukcijā: izsaukuma teikums Lieto, lai uzsvērtu, ka uzrunātais ir saistīts ar runātāju.
2.1.Lieto, lai papildinātu uzrunas formu un pastiprinātu tuvības nokrāsu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piemēram: latviešu tautasdziesmu „ Kur tu teci gailīti manu?”
- Un ko jūs lūgsiet manā vārdā, to es darīšu.”
- - Ei, Laimiņ, licējiņ, Kas ņems manu vainadziņu?
- Gribējās ābelei Zilus ziedus noziedēt; Gribējās puisītim Apsmiet manu augumiņu.
- Viss, kas mans bijis, nu viņa un mana bērna.