Paplašinātā meklēšana
Meklējam mans.
Atrasts vārdos (117):
- mans:2
- mans:1
- mansi:1
- manss:1
- emans:1
- armans:1
- ātmans:1
- dumans:1
- gamans:1
- Hamans:1
- kamans:1
- ķimans:1
- Limans:1
- līmans:1
- ļumans:1
- ormans:1
- ramans:2
- ramans:1
- rēmans:1
- samans:1
- tomans:1
- tumans:2
- tumans:1
- Amansa:1
- Amansē:1
- mansafa:1
- Akumans:1
- Arimans:1
- atamans:1
- dolmans:1
- firmans:1
- formans:1
- gurmans:1
- hetmans:1
- jašmans:1
- kaimans:1
- karmans:1
- kārmans:1
- kičmans:1
- kulmans:1
- kurmans:1
- lāgmans:1
- Lukmans:1
- otomans:1
- pulmans:1
- sirmans:1
- šalmans:1
- širmans:1
- taimans:1
- tālmans:1
- tormans:1
- vočmans:1
- Almansa:1
- Amansio:1
- romanse:1
- mansards:1
- anātmans:1
- brahmans:1
- Hačimans:1
- imelmans:1
- kreimans:1
- neļomans:1
- Tolimans:1
- Uratmans:1
- viremans:1
- Zālamans:1
- Hermanse:1
- Otamansa:1
- aldermans:1
- dragomans:1
- dunkimans:1
- etiolmans:1
- gardemans:1
- iesirmans:1
- Kanvamans:1
- Stūrūmans:1
- sulejmans:1
- talismans:1
- untermans:1
- Almansors:1
- Armansona:1
- Baramansa:1
- Baumanska:1
- Murmanska:1
- romansero:1
- baletomans:1
- diatermans:1
- dunkermans:1
- ombudsmans:1
- timmermans:1
- bocmansols:1
- brugmansia:1
- hromansils:1
- mansoneloze:1
- balletomans:1
- paramātmans:1
- ranversmans:1
- retranšmans:1
- Bormanskaja:1
- brugmansija:1
- Kitmanshūpa:1
- Maimansinga:1
- Maimansinha:1
- performanse:1
- performanss:1
- Romanshorna:1
- Žamansarisu:1
- Sodžosenmans:1
- Višvakarmans:1
- Hermansverka:1
- Kietmanshopa:1
- Ledemanskaja:1
- Veismanskaja:1
- klabautermans:1
- Tongdžosenmans:1
- Hantimansijska:1
- melmansērdzība:1
Atrasts vārdu savienojumos (8):
Atrasts skaidrojumos (127):
- čamsa "Fatimas roka" - talismans, kas simbolizē piecus ticības pīlārus, piecas lūgšanas dienā, piecas svētās naktis.
- gris-gris Afrikāņu amulets, ko izgatavo galvenokārt no kauri gliemežvākiem; vudu tradīcijā - talismans, parasti neliels auduma vai ādas maisiņš ar dažādām zālēm, akmentiņiem, smiltīm u. tml.
- OMG Ak mans Dievs! (angļu "Oh, my God!")
- Afrikanda apdzīvota vieta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalā
- Alakurti apdzīvota vieta Krievijas Murmanskas apgabala dienvidrietumos (_Alakurtti_)
- Mandžūrijas aristolohija aristolohiju suga ("Aristolochia manshuriensis")
- Brugmansia sanguinea asinssarkanā brugmansija
- Dvietes muiža atrodas Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, 3 saimniecības ēkas un muižas parks; 19. gs. vidū celtā kungu māja nav saglabājusies, tā bija L veida vienstāva garenbūve ar 13 ailu asīm, mansarda jumtu, izbūvētu bēniņu stāvu un lieveni
- Jezupovas muiža atrodas Augšdaugavas novada Naujenes pagastā, tās jaunā pils celta 1901. g. kā divstāvu mūra ēka ar masīvu cokolstāvu un augstu mansarda jumtu, nodedzināta 1942. g. un vairs nav atjaunota
- Jaunsventes muiža atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā, tās kungu māja celta vēlīnā baroka un agrīnā klasicisma formās kā neliela, mākslinieciski izteiksmīga vienstāva ēka ar mansarda jumtu, fasādes rotā rusti, festoni un sandriki; netālu no kungu mājas atrodas ieejas vārti, tiem abās pusēs - vienāda lieluma klētis
- Cēsu jaunā pils atrodas Cēsu centrā, uz austrumiem no Cēsu viduslaiku pils, celta 1778. g., ir divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, 19. gs. 30. gados uzbūvēta torņa augšdaļa neogotikas stilā, sākotnēji izmantota kā dzīvojamā māja, bet 1841. g. ierīkota ūdensdziedināšanas iestāde, pēc 1. pasules kara - virsnieku klubs, pēc 2. pasaules kara ierīkoti dzīvokļi, bet no 1949. g. Cēsu vēstures un mākslas muzejs
- Ribačijas pussala atrodas Kolas pussalas ziemeļrietumos, Barenca jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Murmanskas apgabalā, ar kontinentu savieno šaura saite, plato, augstums līdz 209 m, krasti krauji, tundra
- Kleistu muiža atrodas Rīgā, Kleistu ielā 37, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1638. g., tās kungu māja celta 18. gs. beigās guļbūves konstrukcijā uz augstiem mūra pamatiem, kā vienstāva koka ēka ar mansardu
- Vadakstes muiža atrodas Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes upes krastā, tās pils celta 1911.-1914. g. neoklasicisma stilā un no 1923. g. tajā darbojas Vadakstes pamatskola, pilī saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un platām ozolkoka kāpnēm uz mansarda stāvu, ovālajā zālē nišās - podiņu krāsnis, kompleksu ieskauj parks ar introducētām koku un krūmu sugām
- Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī
- Valtenberģu muiža atrodas Valmieras novada Mazsalacā, Salacas krastā, pils celta 1780. g. lakoniskās klasicisma formās, tā ir simetriska trīsstāvu mūra ēka ar stāvu mansarda jumtu, kurā mūsdienās darbojas skola; Mazsalacas muiža
- Angvundasčorra kalns augstākā virsotne Lovezera tundras kalnu masīvā Kolas pussalā, Krievijā, Murmanskas apgabalā, augstums - 1120 m
- monsinjors Augstmaņu, augstākās garīdzniecības tituls viduslaiku Francijā; mūsu dienās - augstākās katoļu garīdzniecības goda tituls; mans kungs (pieklājības forma, ar ko vēršas pie augstākās garīdzniecības pārstāvjiem)
- īstā mājassēne bazīdijsēne ("Serpula lacrymans"), kas izraisa koksnes kubisko brūno trupi
- Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē
- brugmansia Brugmansijas
- asinssarkanā brugmansija brugmansiju suga ("Brugmansia sanguinea")
- smaržīgā brugmansija brugmansiju suga ("Brugmansia suaveolens")
- Codes muiža bruņinieku muiža Bauskas novada Codes pagastā, tās kungu māja celta 1747. g. kā koka guļbūve ar mansarda jumtu, kurā bijuši barokāli, volūtām rotāti lodziņi, ieeju rotājušas greznas greznas, rokoko stilā veidotas ārdurvis; veiktas vairākas pārbūves, no plašā parka saglabājusies neliela apstādījumu daļa ap kungu māju un dīķi
- Cormaņa ezers Cārmans, ezers Aulejas pagastā
- Beļavas muižas pils celta ap 1750. g. baroka stilā, vēlāk nedaudz pārbūvēta, apmesta divstāvu taisnstūra plāna ēka uz augstiem laukakmeņu pamatiem, ar uzsvērtu centrālo rizalītu, trīsstūrveida frontonu un stāvu krāniņu seguma mansarda jumtu
- Bebrenes muižas pils celta eklektisma stilā, celtniecība pabeigta 1896. g., sākotnēji bijusi divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, bet pēc 2. pasaules kara mansards aizstāts ar 3. stāvu
- platlapiņu dāldersēne dāldersēņu sēņu suga ("Megacollybia platyphylla", syn. "Oudemansiella platyphylla")
- skaistie dieva vārdi deviņdesmit deviņi vārdi, kas islāmā raksturo Allāha gribu; septiņdesmit vārdi ir atrodami Korānā, pārējie ir tradicionāli; vissvarīgākie ir Al-Rahmans un AlRahmins ("Žēlsirdīgais" un "Žēlastības sniedzējs")
- penthaus Ēkas augšējā stāvā izbūvēts t. s. jumta dzīvoklis; arī mansarda dzīvoklis; penthouse
- Limins ezers Kastuļinas pagastā, platība - 4,8 ha; Gluhoja ezers; Gluhoje ezers; Limans; Līmanu ezers
- Umbezers ezers Kolas pussalā 152 m vjl., Krievijas Murmanskas apgabalā, platība - 422 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 115 m, notece pa Umbu uz Kandalakšas līci Baltajā jūrā
- Lovezers ezers Kolas pussalā 153 m vjl., Krievijā, Murmanskas apgabalā, platība - 200 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 35 m, tektoniskas izcelsmes, notece pa Voroņju uz Barenca jūru
- Kovdezers ezers Krievijā, Murmanskas apgabala dienvidu daļā, platība - 294 kvadrātkilometri (kopā ar salām), lielākais dziļums - 56 m, krasta līnija ļoti izrobota, \~580 salu ar 70 kvadrātkilometru kopējo platību, 1955. g. pārvērsts HES ūdenskrātuvē ar kopējo platību 608 kvadrātkilometri
- Imandra ezers Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas rietumos 127 m vjl., platība - 812 kvadrātkilometru, garums - >100 km, vidējais dziļums - 13 m, lielākais - 67 m, daudz līču, zemesragu, >140 salu
- Oulujervi ezers Somijas centrā 123 m vjl., platība - 88700 ha, lielākais dziļums - 38 m, Manamansalas sala un šaurums dala ezeru 3 daļās
- Keivi Grēdveida pacēlums Kolas pussalas vidienē, Krievijā, Murmanskas apgabalā, garums - 200 km, augstums - līdz 397 m, Barenca un Baltās jūras upju ūdensšķirtne, saposmo aizas un dziļas ielejas
- agatodēmons Grieķu un ēģiptiešu talismans, kurā attēlota čūska ar lauvas galvu un septiņiem vai divpadsmit starojošiem kroņiem, kas simbolizē planētas vai Zodiaka zīmes
- Ostjakovoguļska Hantimansijska, pilsētas nosaukums līdz 1940. g.
- Vitkans Hantu un mansu (Tjumeņas apgabals, Krievija) mitoloģijā - ūdeņu pavēlnieks un ūdens bagātību sadalītājs, dod cilvēkiem zivis, spēj izdziedināt no slimībām
- Jugra hantu un mansu autonomais apvidus – Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijā, administratīvais centrs- Hantimansijska, platība – 534800 kvadrātkilometru, 1520000 iedzīvotāju (2009.)
- kotedža Individuāla vienstāva vai divstāvu dzīvojamā māja, kuras otro stāvu parasti veido mansards
- tumans Irānas sudraba, vēlāk zelta monēta, kas bija apgrozībā līdz 1932. gadam; tomans
- mājassēne Īstā mājassēne - brants ("Serpula lacrymans")
- Solomons Izraēlas-Jūdejas valsts valdnieks (arī Zālamans, no 965. g. p. m. ē.), valdnieka Dāvida dēls, kas bijis izslavēts ar savu neparasto gudrību; pēc leģendas - dažu Vecās Derības grāmatu autors
- Odzins Japānas valdnieks (miris ap 394. g.), vēlāk dievišķots kā kara dievs Hačimans
- Baraņja Joļga kalns Krievijas Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas dienvidrietumu daļā, augstums - 785 m
- Lovezera tundras kalnu masīvs Kolas pussalā starp Umbezeru un Lovezeru, Krievijā, Murmanskas apgabalā, augstums — līdz 1120 m
- Hibīni Kalnu masīvs Kolas pussalas vidienē, Krievijā (Murmanskas apgabalā), platība - \~1300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1191 m, platoveida virsotnes, 4 nelieli ledāji
- Kandalakša Kandalakšas rezervāts - atrodas Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kandalakšas līča, Baltās un Barenca jūras salās (>400) starp 66 un 70 ziemeļu platuma grādu, kā arī atsevišķos Kolas pussalas, piekrastes iecirkņos, kopējā platība - 350 kvadrātkilometru, dibināts - 1932. g., lai saglabātu un pētītu putnu faunu, unikālas dabas ainavas, reģistrētas vairāk nekā 200 putnu sugu (ligzdo - 43)
- Čemulpo līcis Kanvamans, līcis Dzeltenās jūras ziemeļaustrumu daļā
- Kitmanshūpa Kietmanshopa - pilsēta Namībijā
- Hibinogorska Kirovska - pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1934. g.
- Klintaine Klintaines pagasts - pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Stukmaņos, robežojas ar Staburaga, Seces, Kokneses, Bebru, Vietalvas un Aiviekstes pagastu, Pļaviņu pilsētu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Stukmaņu pagasts, Pļaviņu pagasts, vāciski - Stockmannshof, krieviski - Štokmanskaja
- Kolas Kolas pussala - atrodas Krievijas Eiropas daļas ziemeļrietumos, starp Barenca un Balto jūru (Murmanskas apgabalā), platība - \~100000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 1191 m
- Lapzeme lapu (sāmu) apdzīvotā teritorijā (somu val. _Lappi_, zviedru val. _Lappmark_) Zviedrijas (Vesterbotenas, Norbotenas lēnes), Somijas, Norvēģijas ziemeļos un Krievijas Murmanskas apgabala rietumu daļā, platība - \~458000 kvadrātkilometru
- jumta logs logs bēniņu vai mansarda izgaismošanai; konstrukcija var būt dažāda, to var iebūvēt ne tikai vertikālā plaknē, bet arī jumta slīpnē
- Maimansinga Maimansinha, pilsēta Bangladešā
- performance Mākslinieciski organizēts, relatīvi noslēgts process, akcija, kurā, atšķirībā no hepeninga, skatītājus neiesaista; virziens 20. gs. 70.-80. g. mākslā; performanss
- my house is my castle mana māja ir mans cietoksnis
- mon cher mans dārgais
- mon ami mans draugs
- merulius Merulius domesticus - slapjās ēku piepes jeb branta "Serpula lacrymans" nosaukuma sinonīms
- merulius Merulius lacrymans - slapjās ēku piepes jeb branta "Serpula lacrymans" nosaukuma sinonīms
- čube Mīļvārdiņš - mans dārgais, mana dārgā
- čubiņa Mīļvārdiņš - mans dārgais, mana dārgā
- čubele Mīļvārdiņš - mans dārgais, mana dārgā; čube
- čubenīte Mīļvārdiņš - mans dārgais, mana dārgā; čube
- čubīte Mīļvārdiņš - mans dārgais, mana dārgā; čube
- čulītis Mīļvārdiņš: mans draugs, mana mīlestība
- brugmansija Nakteņu dzimtas ģints ("Brugmansia"), ko dēvē arī par eņģeļtauri, pēc tās ziedu formas
- Sogna un Fjūrane Norvēģijas filke (_Sogn og Fjordane_), administratīvais centrs - Hermansverka (Leikangere)
- Vaives pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Cēsu pilsētu, kā arī ar Priekuļu, Veselavas, Dzērbenes, Taurenes, Skujenes, Amatas un Drabešu pagastu; bijušie nosaukumi: Veismaņu pagasts, vāciski — Veisenstein, krieviski — Veismanskaja
- Lēdmanes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Lauberes, Madlienas, Krapes, Jumpravas, Lielvārdes un Rembates pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ledemannshof, krieviski — Ledemanskaja
- Trapenes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Apes, Virešu un Gaujienas pagastu, kā arī ar Alūksnes un Gulbenes novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: Bormaņu pagasts līdz 1902. g. un 1923.-1925. g., 1902.-1923. g. bija iekļauts Gaujienas pagastā, vāciski — Treppenhof, krieviski — Bormanskaja
- Romāna pi Izēras pilsēta Francijā ("Romans-sur-Isere"), Ronas-Alpu reģiona Droma departamentā, 33500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kermānšāha pilsēta Irānas rietumos ("Karmanshah"), tāda paša nosaukuma ostāna administratīvais centrs, 794900 iedzīvotāju (2006. g.)
- Apatīti pilsēta Krievijā (_Apatity_), Murmanskas apgabalā, Imandras ezera austrumu krastā, 57900 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1926. g., pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Kovdora pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabala dienvidrietumos, 17600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zapoļarnija pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabala ziemeļrietumos, 15400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kola pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gadžijeva pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sņežnogorska pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, 12500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ostrovnoja pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, 2040 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oļeņegorska pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, 21300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kirovska pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, 27700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zaozjorska pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, 9860 iedzīvotāju (2014. g.)
- Poļarnija pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Barenca jūras Kolas līča rietumu krastā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mončegorska pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Imandras ezera krastā, 43500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Poļarnije Zori pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas dienvidrietumos, 14900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kandalakša pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas dienvidu daļā, 33500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Severomorska pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, osta Barenca jūras Kolas līča austrumu krastā, 49000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hantimansijska pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 93500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kietmanshopa pilsēta Namībijā ("Keetmanshoop"), Karasas reģiona administratīvais centrs, 14900 iedzīvotāju (2001. g.)
- Lapēnranta pilsēta Somijā (somu val. _Lappeenranta_, zviedru val. _Villmanstrand_), Dienvidkarēlijas reģiona administratīvais centrs, osta Saimā ezera dienvidu krastā, 72700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Almansa pilsēta Spānijā (_Almansa_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Albasetes provincē, 25400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Revda Pilsētciemets Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas vidienē, 8400 iedzīvotāju (2008. g.)
- Purnača Purna, upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā
- rams ramans^1^
- Lapzemes rezervāts rezervāts Krievijas Murmanskas apgabalā, Imandras ezera baseinā, uz ziemeļiem un rietumiem no tā, platība — 1613 kvadrātkilometru, dibināts 1930. g., lai saglabātu pirmatnējos dabas kompleksus
- rudras senindiešu mitoloģijā - dievību grupa, kas saistīta ar Rudru, sākotnēji bija astoņi rudras: Bhava, Šarva, Pašupati, Ugra, Mahādeva, Rudra, Īšana, Ašani, pēc tam vienpadsmit; Mahans, Mahātmans, Matimans, Bhīšana, Bhajamkara, Ritudhvadža, Urdhvakeša, Pingalakša, Ruči, Šuči, Rudra un trīsdesmit trīs
- Brugmansia suaveolens smaržīgā brugmansija
- manējs tāds, kas pieder, piemīt runātājam; mans
- mansi tauta, Hantu-Mansu autonomā apvidus (Krievijā) rietumdaļas pamatiedzīvotāji; runā mansu valodā, ticīgie - pareizticīgie
- ugri Tautu grupa Austrumeiropā un Āzijas ziemeļrietumos (piemēram, ungāri, hanti, mansi)
- Osmaņu impērija turku valsts, ko 1300. g. Anatolijā (Mazāzijā) nodibināja Osmans I, saira 1918. g.
- Alliemanskrālas ūdenskrātuve ūdenskrātuve (_Allemanskraal Dam_) Dienvidāfrikas Republikas Frīsteitas provinces Thabo Motucaņanes distriktā, uzpludināta uz Sandas upes
- Augštulomas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Krievijā (_Verhnetulomskoe vodohranilišče_), Murmanskas apgabala rietumu daļā, Kolas pietekas Tulomas augštecē un tās satekupēs
- Sarisu upe Kazahstānā ("Sarisw"), garums - 761 km, sākas, satekot Žaksisarisu un Žamansarisu, tek pa Kazahstānas sīkpauguraini un Betpakdalas tuksnesi, ietek Telekola ezerā
- Ponoja upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, garums - 410 km, sākas Keivi augstienē, ietek Baltajā jūrā, lejtece kanjonveida ielejā, krāčaina
- Umba upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, iztek no Umbezera, ietek Baltās jūras Kandalakšas līcī
- Ačerjoka upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, Ponojas kreisā krasta pieteka
- Losinga upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, Ponojas kreisā krasta pieteka
- Purna upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, Ponojas labā krasta pieteka
- Ņiva upe Krievijā, Murmanskas apgabalā, garums - 36 km, sākas Imandras ezerā, tek caur Pinezeru, Pļosezeru, ietek Baltās jūras Kandalakšas līcī
- Tuloma upe Krievijas Murmanskas apgabalā, iztek no Notezera, ietek Barenca jūras Kolas līcī, garums - 64 km, krāčaina, ūdenskritumi
- Peča upe Krievijas Murmanskas apgabalā, Tulomas kreisā krasta pietek
- Uļita upe Krievijas Murmanskas apgabalā, Tulomas kreisā krasta pietek
- Tenniejoki upe Somijā, Lapzemes austrumos, Kemijoki labā krasta pieteka, augštece Krievijas Murmanskas apgabalā
- somugru valodas valodu saime, kurā ietilpst Baltijas jūras valodu grupa (lībiešu, igauņu, votu, somu, ižoru, karēļu, vepsu valoda), sāmu valoda, Volgas valodu grupa (mordviešu, mariešu valoda), Permas valodu grupa (komiešu, komiešu-permiešu, udmurtu valoda) un ugru valodu grupa (hantu, mansu, ungāru valoda)
- Eklēsiasts Vecās Derības grāmata "Zālamans Mācītājs"
- ātma Vēdāntas filozofijā visaptverošais gars, augstākais Es jeb dvēsele; ātmans
- adhjātma vēdiskajai mitoloģiskajai domāšanai raksturīgs princips, kas raksturo dievību un izsaka makrokosma un mikrokosma identitāti, Visuma un (pirm)cilvēka identitāti; nezūdošais mūžīgais Brahmans, kas mīt cilvēkā
- vačmanis Vočmans
- tomans zelta monēta Irānā (18. gs. beigās - 20. gs. sāk.); 1930.-1932. g. aizstāta ar riālu; tumans
- Svjatojnoss Zemesrags Barenca jūras piekrastē, starp Kolas pussalas Teras un Murmanskas krastiem, Krievijas Murmanskas apgabalā
- liesmainā zvīņene zvīņeņu ģints sēņu suga ("Pholiota flammans")
mans citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV