dūraiņi
dūrainis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dūrainis | dūraiņi |
| Ģen. | dūraiņa | dūraiņu |
| Dat. | dūrainim | dūraiņiem |
| Akuz. | dūraini | dūraiņus |
| Lok. | dūrainī | dūraiņos |
dūraini vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | — | dūraini |
| Ģen. | — | dūrainu |
| Dat. | — | dūrainiem |
| Akuz. | — | dūrainus |
| Lok. | — | dūrainos |
Cimdi, kam atsevišķi izdalīts tikai viens pirksts – īkšķis.
PiemēriKaut kur bija pazudis viens mans pašadītais dūrainis.
- Kaut kur bija pazudis viens mans pašadītais dūrainis.
- Tapa džemperis pēc džempera, pa starpām arī reitūži, šalles un dūraiņi.
- Kučieris ar dūraini noslauka pieri.
- Es tīstījos mētelī, gribējās uzvilkt dūraiņus.
Avoti: LLVV, ME, T
Korpusa piemēri:šeit