duraks
duraks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | duraks | duraki |
Ģen. | duraka | duraku |
Dat. | durakam | durakiem |
Akuz. | duraku | durakus |
Lok. | durakā | durakos |
1.Muļķis.
Piemēri— Tiešām duraks esi?
- — Tiešām duraks esi?
- Īsi, tieši, mūsdienīgi, un katram durakam bija skaidrs, par ko runa.
- Tu jau mani nemaz rokā nedabūsi, duraks gatavais!
- Tas duraks, protams, godīgi atzinās, es situ, viņa krita, bla, bla, bla, nožēloju pastrādāto noziegumu, apņemos laboties.
2.parasti formā: daudzskaitlis Kāda kāršu spēle.
PiemēriVakarā sēžam un spēlējam "durakus", kā viņš zaudē, tā nomet kārtis, aiziet projām, pēc desmit minūtēm atnāk: "Nu ko, raujam tālāk!"
- Vakarā sēžam un spēlējam "durakus", kā viņš zaudē, tā nomet kārtis, aiziet projām, pēc desmit minūtēm atnāk: "Nu ko, raujam tālāk!"
- Nellija spēli sauca cittautiski par "durakiem", Fredis, kā teica pats, — pa vecam — par "cūkām".
- Pēc karaļa Vītauta Dižā nāves lietuvieši pārstāja spēlēt visādas “Žaļģires kaujas”, nopirka kārtis un no rīta līdz vakaram sita durakus.
- Bieži vien mēs visa ģimene vakaros spēlējām kārtis - duraku, cūkas vai zolīti.
- Tā, piemēram, kādā zēnu kora nometnē saņēmu no diriģenta aizrādījumu par to, ka žurnālistei jau nu piedienētos vairāk izturēties kā pedagogam, nevis ar puikām spēlēt durakus un rāpties kokos.
Avoti: LLVV, SLG, T
Korpusa piemēri:šeit