vīratēvs
vīratēvs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vīratēvs | vīratēvi |
| Ģen. | vīratēva | vīratēvu |
| Dat. | vīratēvam | vīratēviem |
| Akuz. | vīratēvu | vīratēvus |
| Lok. | vīratēvā | vīratēvos |
Vīra tēvs.
PiemēriVīramāte ar vīratēvu vēl metīsies mani glābt!
- Vīramāte ar vīratēvu vēl metīsies mani glābt!
- Āris un Ignats – mans vīrs un vīratēvs.
- No savu vecāku mājas jaunā sieva pāriet uz vīra vecāku mājām, prom no tēva, pie vīratēva, bet visupirms jau pie vīramātes.
- Vīratēvs pats baļķus mežā sazāģēja, atveda, uzcēla.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit