virāties
virāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | virājos | virājamies | virājos | virājāmies | virāšos | virāsimies |
| 2. pers. | virājies | virājaties | virājies | virājāties | virāsies | virāsieties, virāsities |
| 3. pers. | virājas | virājās | virāsies | |||
Pavēles izteiksme: virājies (vsk. 2. pers.), virājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: virājoties (tag.), virāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: virātos
Vajadzības izteiksme: jāvirājas
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un tā šīs sieviņas, šeit un citur, tagad tāpat kā agrāk, sēž pie pašām durvīm, kas pa brīdim virājas, vērodamas gan to, kas notiek iekšpusē, namā, gan to, kas valda ārpusē.
- Plašajā telpā jaucas daždažādas smaržas un smakas, kas, ārdurvīm virājoties un gaisam saviļņojoties, plūst no viena gala uz otru.
- Ne seja, ne augums bija Ilmārs, bet balsts, kur nogurumā un šaubās virājas vārti uz kara laikā zaudēto citadeli.
- Viņi, kas šeit, aiz stikla sienas sastājušies un acis nenovērsuši, vēro durvis virājamies un vienu pēc otra parādāmies ierēdņu pārbaudītos atbraucējus, stiepjot smagās, lielās somas, gaida atgriežamies sen tālos ceļos izvadītos ģimenes locekļus vai vēl neredzētas dzimtas jaunās atvases.
- Seja ( pusaizkritušie plaksti, kas lāgiem gausi virājas, maskas miers, kas atritinājās veclaicīgā smaidā), balss nokāsa, rāmie toņi, kas retumis izlaužas asā spēkā, bet visvairāk aizturētā pusčukstienā ( raksturīgs iešņāciens apvainojuma brīdī).”