Zālamans
Zālamans vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | Zālamans | Zālamani |
Ģen. | Zālamana | Zālamanu |
Dat. | Zālamanam | Zālamaniem |
Akuz. | Zālamanu | Zālamanus |
Lok. | Zālamanā | Zālamanos |
Zālamons vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
[RB ]
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | Zālamons | Zālamoni |
Ģen. | Zālamona | Zālamonu |
Dat. | Zālamonam | Zālamoniem |
Akuz. | Zālamonu | Zālamonus |
Lok. | Zālamonā | Zālamonos |
Izraēlas-Jūdejas valsts valdnieks 10. gs. p. m. ē.; slavens ar savu gudrību.
Stabili vārdu savienojumiZālamana spriedums.
- Zālamana spriedums idioma — ļoti izsvērts, gudrs spriedums; arī atjautigs sarežģītas lietas atrisinājums
Avoti: SV99, RB
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zālamana pēdējā mīla ir iestudēta pēc Aleksandra Kuprina stāsta Sulamīte motīviem.
- Tā biedri – franču bruņinieki – Jeruzalemē dzīvoja Zālamana tempļa tuvumā.
- Tals Zālamans atriebās savam mazajam suņukam par mūžīgo krākšanu miegā.
- Lai pamodinātu viņu, Zālamans izmantoja telefonu, kurā ierkasīja suņuka krākšanu.
- Lasu: " Annijas Vailksas pielīdzināšana elku tēlam no Ķēniņa Zālamana raktuvēm...