aizstāvis
Lietojuma biežums :
aizstāvis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
Locīšana
aizstāve sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Cilvēks, kas, aktīvi rīkojoties, aizsargā (kādu, ko) pret kaut ko nevēlamu.
PiemēriAtpakaļ augšējā bārā mans aizstāvis ko saka vai, drīzāk, parāda brīdinošu žestu, un abi zēni metas skriet un izlec pa atvērto logu kā kaķi.
1.1.Cilvēks, kas, vēršoties pret izteiktajiem apvainojumiem, pārmetumiem u. tml., citu priekšā atzst (kādu) par nepatiesi apvainotu, aizsargā, aizstāv.
1.2.joma: jurisprudence Amatpersona, kas tiesas procesā oficiāli aizstāv apsūdzētā intereses.
PiemēriBlakus tam atradās neliels noskrambāts galds apsūdzētā aizstāvim.
Saistītās nozīmesārsts, apikāts.
1.3.Pārdabiska būtne (piemēram, Dievs, dievība vai kāda svētā tēls), kas sargā un rūpējas (par kādu, ko).
2.Cilvēks, kas aktīvi pauž piekrišanu noteiktiem uzskatiem, vērtībām, aizstāv2, pamato tās; aktīvs piekritējs, atbalstītājs.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit