gulētājs
gulētājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gulētājs | gulētāji |
| Ģen. | gulētāja | gulētāju |
| Dat. | gulētājam | gulētājiem |
| Akuz. | gulētāju | gulētājus |
| Lok. | gulētājā | gulētājos |
1.Cilvēks, kas guļ; cilvēks, kas mēdz daudz, ilgi gulēt.
PiemēriFlorence ielūkojās otrā gulētājā dīvāna kastes ārējā malā, kurš, piespiedies finierim, nemitīgi grozījās.
- Florence ielūkojās otrā gulētājā dīvāna kastes ārējā malā, kurš, piespiedies finierim, nemitīgi grozījās.
- Ja liels gulētājs, tad varbūt – literatūras kritiķis, mans “konkurents”.
- Ja liels gulētājs, tad varbūt – literatūras kritiķis, mans “konkurents”.
- – Gulētāji jau ir pamodušies, – teica Filozofs.
- Dažos vēl palicis gulētāja galvas iespiedums.
Stabili vārdu savienojumiSeptiņu gulētāju diena; septiņu brāļu diena.
- Septiņu gulētāju diena; septiņu brāļu diena kolokācija — pēc tautas ticējumiem - 10. jūlijs (pēc vecā stila kalendāra 27. jūnijs), kurā lietus līšana liecina, ka līs pēc kārtas septiņas dienas vai septiņas nedēļas
Avoti: ĒiV, EH, T
Piemēri valodas korpusos:šeit