aulis2
aulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aulis | auļi |
| Ģen. | auļa | auļu |
| Dat. | aulim | auļiem |
| Akuz. | auli | auļus |
| Lok. | aulī | auļos |
1.Cilvēks, kas dej, trako, lēkā; skrien auļiem.
2.Vētras brāzma, stiprs vējš.
PiemēriPie tevis atnākšu ar sauli, Kam palīdzēju aust no Bratskas, Ar vārpu šalkoņu, ko devu stepes vēju aulim, Ar zvaigžņu putna ugunīgo sliedi, Kam līdzi Visumā mans darbs ar tūkstoš citu darbiem iedim.
- Pie tevis atnākšu ar sauli, Kam palīdzēju aust no Bratskas, Ar vārpu šalkoņu, ko devu stepes vēju aulim, Ar zvaigžņu putna ugunīgo sliedi, Kam līdzi Visumā mans darbs ar tūkstoš citu darbiem iedim.
Avoti: KV, NeV
Korpusa piemēri:šeit