auļi
aulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; parasti formā: bezprievārda instrumentālis vai lokatīvs; parasti formā: daudzskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Dsk. | |
|---|---|
| Nom. | auļi |
| Ģen. | auļu |
| Dat. | auļiem |
| Akuz. | auļus |
| Lok. | auļos |
Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos; aulekši.
PiemēriVispirms soļos, tad rikšos, visbeidzot auļos- šķiezdami gaisā zemes pikas, jātnieki joņoja pretī draudīgi nolaistajiem pīķiem.
- Vispirms soļos, tad rikšos, visbeidzot auļos- šķiezdami gaisā zemes pikas, jātnieki joņoja pretī draudīgi nolaistajiem pīķiem.
- Saruna ar Ivanu notiek pirms viņa uzstāšanās festivālā " Positivus", atbildot uz jautājumiem, viņš mierīgi kraukšķina ābolu, un nezinātājs nevarētu pateikt, ka pēc pāris stundām viņš auļos pa skatuvi, noraus no sava torsa kreklu un uzlādēs skatītājus, dejojot mežonīgos ritmos.
- Ir cilvēki, kas sauc visas šīs gaitas par trīs gaitām, bet ir zirgu speciālisti, kas uzskata, ka zirgam ir četras gaitas, izdalot auļus kā atsevišķu gaitu.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos:šeit