auļot
auļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | auļoju | auļojam | auļoju | auļojām | auļošu | auļosim |
| 2. pers. | auļo | auļojat | auļoji | auļojāt | auļosi | auļosiet, auļosit |
| 3. pers. | auļo | auļoja | auļos | |||
Pavēles izteiksme: auļo (vsk. 2. pers.), auļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: auļojot (tag.), auļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: auļotu
Vajadzības izteiksme: jāauļo
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņas auļo prom cauri zariem, pāri zālājam, uz celiņu.
- Madara, jau auļodama projām, izlasa, ko viņš uzrakstījis.
- Un tomēr: kad atvēru ārdurvis, mana sirds cerīgi auļoja.
- Spēcīgi, muskuļoti augumi, mati plīvo kā krēpes auļojošiem zirgiem.
- Citi braucamrīki piebrauks pie ceļa malas un ļaus mums auļot uz priekšu.