māns
māns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | māns | māni |
| Ģen. | māna | mānu |
| Dat. | mānam | māniem |
| Akuz. | mānu | mānus |
| Lok. | mānā | mānos |
1.Tas, kas nav īsts, patiess; šķitums, vīzija; arī spoks, rēgs; māņi3.
Stabili vārdu savienojumiTukši māņi; tukšs māns.
- Tukši māņi; tukšs māns sarunvaloda, idioma — nepatiesība
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā kā līdzjutēju ietekme, visticamāk, dažreiz ir tikai māns.
- „Nevārties, Mānus, būs pašam jāmazgā savs krekls!”
- Tad atkal – izstiepšu roku – tukšums, māns, halucinācija.
- Vai redz man cauri un saprot, ka es viņus mānu?
- "Juščenko māna savu tiesu," uzsvēra Kremļa pārstāvis.