sofists
sofists vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sofists | sofisti |
| Ģen. | sofista | sofistu |
| Dat. | sofistam | sofistiem |
| Akuz. | sofistu | sofistus |
| Lok. | sofistā | sofistos |
sofiste sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sofiste | sofistes |
| Ģen. | sofistes | sofistu |
| Dat. | sofistei | sofistēm |
| Akuz. | sofisti | sofistes |
| Lok. | sofistē | sofistēs |
1.Sengrieķu filozofu, arī daiļrunas skolotāju grupas pārstāvis (no 5. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras).
2.Cilvēks, kas mēdz izmantot sofismus.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sokrāta " nezināšana" bija aizsardzība pret sofistu viszinību.
- Filozofs nomainīja sofistu jeb gudro vīru, šī skola ir uzskatāma par augsni grieķu filozofijai.
- Platona cīņu pret sofistiem.
- Aristofana luga " Mākoņi" ataino Sokratu kā sofistu, kas māca, kā ar šmaukšanos tikt ārā no parādiem.
- Lugā " Mākoņi" Aristofans attēlo to, kā Sokrats pieņem samaksu par mācīšanu un kā viņš vada sofistu skolu.