panegiriks
panegiriks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | panegiriks | panegiriki |
| Ģen. | panegirika | panegiriku |
| Dat. | panegirikam | panegirikiem |
| Akuz. | panegiriku | panegirikus |
| Lok. | panegirikā | panegirikos |
1.vēsturisks Senajā Grieķijā un senajā Romā – slavinoša runa.
2.Pārmērīgs slavinājums.
3.Ironisks slavinājums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Roberta Vilsona izrāde – tā ir panegiriks, kurā viens dižs dejotājs atdod godu otram dižam dejotājam.
- Rakstījis arī epitāfijas, panegirikus, bēru himnas un runas.
- Sevišķi mani nepārsteidz arī tas, ka Vizma Belševica savas literārās karjeras sākumā bija uzdzejojusi kaut ko par Kremļa torņiem un Sarkano laukumu - krievu revanšisti un pašmāju kangari šo panegiriku bija pārtulkojuši krieviski un ievietojuši savas revolverlapas " Budņi" pašā pirmajā lappusē ar zemtekstu: " lūk, kā tagadējā nacionāliste toreiz vārsmoja!"