tosts1
tosts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tosts | tosti |
| Ģen. | tosta | tostu |
| Dat. | tostam | tostiem |
| Akuz. | tostu | tostus |
| Lok. | tostā | tostos |
Īsa uzruna, īsa apsveikuma runa (viesībās, sarīkojumos u. tml.), pēc kuras uzaicina iedzert par godu kādam, kam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirmkārt, nedrīkst pārtraukt tamadu - galda runātāju un tostu saucēju.
- Viņa pienākumos bija uzsaukt tostus un piedāvāt to darīt arī pārējiem.
- Kopīgs tosts un liels malks no glāzēm noslēdza šo ballītes joku.
- Artis satvēra glāzi, gaidot uz kādu tostu vai vienkārši uzaicinājumu.
- Nu tad – vai par to nevajadzētu uzsaukt kādu tostu?"