antagonisms
antagonisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | antagonisms | antagonismi |
| Ģen. | antagonisma | antagonismu |
| Dat. | antagonismam | antagonismiem |
| Akuz. | antagonismu | antagonismus |
| Lok. | antagonismā | antagonismos |
1.Kādā laika posmā neatrisināmas pretrunas; pretēju tendenču, naidīgu spēku cīņa.
2.joma: bioloģija Organismu abpusēji nomācošo savstarpējo attiecību (koakciju) veids; konkurences augstākā pakāpe.
4.joma: medicīna Mikroorganismu savstarpēja pretiedarbība.
5.joma: medicīna Vielas darbība, kas mazina citas vielas darbību.
Avoti: LLVV, MLVV, TM, Mež
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Diskusijas par populisma pazīmēm centrā izvirza tautas un elites antagonismu jeb nošķīrumu.
- Vienlaikus jāuzsver, ka kopīpašuma daļas abas puses nav antagonismi.
- Mēs redzam, ka pastāv antagonisms starp valstu valdībām un daļu tautas.
- Vienlaikus valdība negrib veicināt antagonismu starp uzņēmējiem un nodokļu administratoriem.
- Realitātes neatrisinātie antagonismi parādās darbā kā imanentas formu problēmas ( T. Adorno).