logoss
logoss
1.Senajiem grieķiem – jēdziens, kategorija, definīcija, doma, slēdziens, sakarība, pamats, princips, cēlonis, argumentācija, pierādījums, pētījums, hipotēze, teorija, metode, likums, zinātne, sapratne, prāts, vārds, teikums, izteikums, izklāsts, runa, saruna, patiesība.
2.Kristīgajā teoloģijā – Dieva prāts, kas cilvēkam aptverams intelektuālā apcerē; Jēzus Kristus, dievišķa persona, kas cilvēkam aptverama reliģiskā atklāsmē.
3.Īstenības vispārīgā struktūra.
Avoti: SV99
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Stoiķu domātājiem logoss apzīmējot fiziskās un garīgās pasaules panteistisko vienotību.
- Jungam logoss simbolizēja " vīrišķīgo racionalitāti" pretstatā " sievišķīgajam erosam."
- Metafizikā un analītiskā psiholoģijā logoss piesaukts traktātos par saprātu un " īstenību".
- Apgalvots, ka Filons ieviesa logosa jēdzienu ebreju filozofijā.
- Pieņemts, ka pirmssokratiķis Hērakleits bija pirmais, kurš sengrieķu filozofijā apcerēja logosu.