dialektika
dialektika sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dialektika | dialektikas |
| Ģen. | dialektikas | dialektiku |
| Dat. | dialektikai | dialektikām |
| Akuz. | dialektiku | dialektikas |
| Lok. | dialektikā | dialektikās |
1.Attīstība, kurai raksturīga pretrunu pārvarēšana, cīņa starp veco un jauno, jaunas kvalitātes rašanās.
2.joma: filozofija Filozofiska izziņas metode, kas lietas, parādības un procesus pētī to kopsakarā, mijiedarbībā un attīstībā.
3.Māksla panākt patiesību strīdā, atklājot pretrunas pretinieka spriedumos.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gara fenomenoloģija” ir jau dialektiska, nevis dialektika ir fenomenoloģiska.
- Galvenās darbā izmantotās pētniecības metodes ir topika, dialektika un loģika.
- Šādi aktīvismam izdevās piešķirt revolucionārajai dialektikai šķiriski nenoteiktu veselās cilvēksapratnes seju.
- mūzika, dialektika, ģeometrija, kura tiek atzīta par zinātnes pamatu.
- Hermeneitiskās dialektikas” princips izsaka viņa filosofēšanas stilu visa radošā mūža garumā.