dialektiķis
dialektiķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dialektiķis | dialektiķi |
| Ģen. | dialektiķa | dialektiķu |
| Dat. | dialektiķim | dialektiķiem |
| Akuz. | dialektiķi | dialektiķus |
| Lok. | dialektiķī | dialektiķos |
dialektiķe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dialektiķe | dialektiķes |
| Ģen. | dialektiķes | dialektiķu |
| Dat. | dialektiķei | dialektiķēm |
| Akuz. | dialektiķi | dialektiķes |
| Lok. | dialektiķē | dialektiķēs |
Cilvēks, kura pasaules izziņas metode ir dialektiska; dialektikas piekritējs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču trīsdesmitajos gados dialektiķu prieki atkal strauji saruka.
- Paceļot mazo radībiņu tuvu pie acīm, papētot to no visām pusēm, es jutu, ka nespēšu ilgi palikt loģiska dialektiķa pozīcijās.
- Vispirms, uz viņu dziļu iespaidu atstāja uzmanība, kādu literatūras jautājumiem veltīja vadošie padomju politiķi, piemēram, “ pirmklasīgais dialektiķis” Nikolajs Buharins.
- Kā asprātīgi atzīmējis Lešeks Kolakovskis, dialektiķu un mehānicistu strīdu partija atrisināja, nosodot abas naidīgās puses un no abiem nekompetentajiem viedokļiem radot jaunu dialektisko sintēzi.
- Biblers gan bija pretestības dialektiķis, taču varbūt tieši tāpēc spēja īpaši labi demonstrēt dialektiskās metodikas šausminošo totalitāti, ko staļinisms bija izmantojis kā ideoloģiskās vardarbības mašīnu.