diakons
diakons vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | diakons | diakoni |
| Ģen. | diakona | diakonu |
| Dat. | diakonam | diakoniem |
| Akuz. | diakonu | diakonus |
| Lok. | diakonā | diakonos |
1.Zemākais kristiešu kulta kalpotājs; katoļu un pareizticīgo mācītāja palīgs.
2.Draudzes darbinieks, kas gādā par nespēcīgu, vientuļu, slimu cilvēku aprūpēšanu.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Diakons tiek ordinēts kā katoļu, tā arī pareizticīgo baznīcās.
- Pirmatnējā kristiešu draudzē par diakonu sauca bīskapa palīgu karitatīvajā darbā.
- Romas Katoļu baznīcā diakons ikdienā nēsā liturģisku apģērbu — sutanu.
- Šis sakraments izsaka diakona īpašo saistību ar bīskapu, veicot diakonijas pienākumus.
- 1642. gadā tika iesvētīts par diakonu, bet 1644. gadā par priesteri.