kungs
kungs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | kungs | kungi |
Ģen. | kunga | kungu |
Dat. | kungam | kungiem |
Akuz. | kungu | kungus |
Lok. | kungā | kungos |
k-gs saīsinājums
kgs saīsinājums
1.Uzrunas forma (runājot ar vīrieti); cieņas izteikšanas forma.
Stabili vārdu savienojumi(Godātās) dāmas un kungi!
- (Godātās) dāmas un kungi! kolokācija — saka, svinīgi uzrunājot
2.Vīrietis.
2.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, daudzskaitlis Tāds, kas paredzēts vīriešiem.
2.2.Darbinieks, ierēdnis (kādā iestādē).
Stabili vārdu savienojumiSkolas kungs.
- Skolas kungs vārdkoptermins — skolotājs
3.Saimnieks, darba devējs (attiecībā pret padoto); saimniecības, uzņēmuma u. tml. īpašnieks.
4.novecojis Valdnieks (piemēram, karalis), kam ir vienpersonīga vara.
Stabili vārdu savienojumiKungs un ķeizars.
- Kungs un ķeizars sarunvaloda, frazeoloģisms — pilnīgs noteicējs
5.Cilvēks, kam ir vara (pār ko), noteicējs, pavēlnieks; cilvēks, kam ir tiesības vai iespēja noteikt (ko).
Stabili vārdu savienojumi
- Būt kungam un ķeizaram (arī ķēniņam, retāk valdniekam, pavēlniekam) — būt pilnīgam noteicējam
- Ir (pats) savs (arī pats par sevi) kungs idioma — rīkojas brīvi, neatkarīgi no citiem
- Pats kungs un ķeizars (arī ķēniņš, retāk valdnieks, pavēlnieks) idioma — saka, ja var rīkoties neatkarīgi no citiem
6.neaktuāls Dižciltīgu vai turīgu aprindu vīrietis.
Stabili vārdu savienojumiKungs kas kungs.
- Kungs kas kungs — saka par grezni, dārgi, moderni, arī pārspīlēti ģērbušos vīrieti
6.1.formā: daudzskaitlis Šādu aprindu cilvēki.
7.joma: reliģija Dieva uzrunas forma (parasti lūgšanā); cieņas izteikšanas forma, runājot par dievu, arī Jēzu Kristu.
8.Spēļu kārts ar vecāka vīrieša (parasti valdnieka) attēlu.
9.apvidvārds Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
Stabili vārdu savienojumiAk (tu) kungs (arī dievs, dieviņ), arī ak (tu) kungs (un) dievs. Būt kunga prātā. Debesu kungs.
- Ak (tu) kungs (arī dievs, dieviņ), arī ak (tu) kungs (un) dievs sarunvaloda, idioma — izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
- Būt kunga prātā apvidvārds, idioma — būt iereibušam
- Debesu kungs idioma — dievs
- Dievs Tēvs!; Dievs Kungs!; Kungs Dievs! novecojis, idioma — izsaucas lielā izbrīnā, lielās izbailēs
- Elles kungs idioma — velns
- Grābt dievam (arī kungam) acīs sarunvaloda — nepamatoti būt neapmierinātam, gausties, žēloties
- Kakla kungs — kaklakungs
- Kara kungs novecojis — virsnieks, komandieris; karakungs
- Kā kungs frazeoloģisms — pārticībā, ērti, bez rūpēm, lepni, brīvi, neatkarīgi no citiem; bagātīgs, ērts, lepns, grezns
- Kunga (retāk vīra) prātā (arī dūšā) sarunvaloda — saka par piedzērušu cilvēku, kuram parasti ir tieksme dižoties, izrādīt savu spēku
- Kunga tiesa vēsturisks — feodālās rentes veids - noteikta produktu daudzuma daļa
- Kungu (arī muižas, klaušu) gaitas vēsturisks — klaušu pildīšana
- Melnais kungs vārdkoptermins; joma: mitoloģija — Melnais 2; viens no Velna segvārdiem; arī kaitētājs gars
- Melnais vīrs vārdkoptermins; joma: mitoloģija — Melnais 2; viens no Velna segvārdiem; arī kaitētājs gars
Avoti: LLVV, Aug2, i1, i2
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tie nepaklausa nevienam citam, kā vienīgi mūsu kungam – hercogam.
- Vajag tam pielikt punktu un aizliegt šiem kungiem braukelēt pa PSRS.
- Iz pīšļiem dažs šeit izrāpas Un top par goda kungu.”
- Par valsts īpašuma objekta Liepājā, Kungu ielā 26, nodošanu privatizācijai
- Kaut nu pēc 4. jūnija prezidenta kungam nav jāpilda savs solījums!