aizruna
aizruna sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aizruna | aizrunas |
| Ģen. | aizrunas | aizrunu |
| Dat. | aizrunai | aizrunām |
| Akuz. | aizrunu | aizrunas |
| Lok. | aizrunā | aizrunās |
2.Aizbildināšanās; atrunāšanās; arī iegansts.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gunāra gleznas uzrunā, aizrunā un ievelk savā izjūtu gravitācijā," tā par ekspozīciju saka Inguna Krolle-Irbe.
- Viņi Andri un viņa veikumu nav aizmirsuši, joprojām ciemojas “ Sirmiņos” un aizrunā liliju sīpolus, cik nu tie ir atlikuši.
- Inguna atbild apstiprinoši — stādus, tā teikt, “ aizrunā”, gaidot siltāku laiku, bet divi no pircējiem tomātus dēstīs apkurināmās siltumnīcās.
- Lai par viņu aizrunā, grib mājiņu no pilsētas.
- Lejiņš aizrunā sev Kaina lomu.