aizrunāties
aizrunāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizrunājos | aizrunājamies | aizrunājos | aizrunājāmies | aizrunāšos | aizrunāsimies |
| 2. pers. | aizrunājies | aizrunājaties | aizrunājies | aizrunājāties | aizrunāsies | aizrunāsieties, aizrunāsities |
| 3. pers. | aizrunājas | aizrunājās | aizrunāsies | |||
Pavēles izteiksme: aizrunājies (vsk. 2. pers.), aizrunājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizrunājoties (tag.), aizrunāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizrunātos
Vajadzības izteiksme: jāaizrunājas
1.Iesākt runāt un tūlīt pārtraukt; (biežāk) ierunāties.
2.Runāt pātrāk ilgi; aizrauties runājot.
3.Runājot aizrauties tā, ka zūd mēra (arī pieklājības) sajūta.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šajā braucienā vārds pa vārdam ar Jāni aizrunājāmies līdz teātra mākslai.
- Labāk paklusēt, nevis plātīt muti, lielākoties aizrunājoties galīgās aplamībās.
- Kad aizmirstos un aizrunājos, redzu, ka viņa vairs neklausās.
- Vārds pa vārdam aizrunājušās līdz cilvēkiem, pie kuriem strādā.
- ( Dep. S. Riekstiņš: “ Nu tu aizrunājies!”