aizrunāties
Lietojuma biežums :
aizrunāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.Iesākt runāt un tūlīt pārtraukt; (biežāk) ierunāties.
2.Runāt pātrāk ilgi; aizrauties runājot.
3.Runājot aizrauties tā, ka zūd mēra (arī pieklājības) sajūta.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri