atrunāties
atrunāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atrunājos | atrunājamies | atrunājos | atrunājāmies | atrunāšos | atrunāsimies |
| 2. pers. | atrunājies | atrunājaties | atrunājies | atrunājāties | atrunāsies | atrunāsieties, atrunāsities |
| 3. pers. | atrunājas | atrunājās | atrunāsies | |||
Pavēles izteiksme: atrunājies (vsk. 2. pers.), atrunājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atrunājoties (tag.), atrunāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atrunātos
Vajadzības izteiksme: jāatrunājas
1.Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
2.lieto: reti Iebilst (pretī).
3.sarunvaloda; lieto: pareti Runāt, sarunāties ilgi, līdz apnikumam.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bērns var sākotnēji atrunāties, ka " viss ir labi".
- Un nesāksim atrunāties ar to, ka mums tam nav naudas.
- Var jau atkal atrunāties ar novatorismu un stāsta žanra robežu pārkāpšanu.
- Vēl aizvien ļoti daudzi atrunājas, ka viņiem nav laika sportošanai.
- Nevar atrunāties vienkārši ar to, ka šis projekts ir specifisks.