aizruna
aizruna sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | aizruna | aizrunas |
Ģen. | aizrunas | aizrunu |
Dat. | aizrunai | aizrunām |
Akuz. | aizrunu | aizrunas |
Lok. | aizrunā | aizrunās |
2.Aizbildināšanās; atrunāšanās; arī iegansts.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gunāra gleznas uzrunā, aizrunā un ievelk savā izjūtu gravitācijā," tā par ekspozīciju saka Inguna Krolle-Irbe.
- Viņi Andri un viņa veikumu nav aizmirsuši, joprojām ciemojas “ Sirmiņos” un aizrunā liliju sīpolus, cik nu tie ir atlikuši.
- Inguna atbild apstiprinoši — stādus, tā teikt, “ aizrunā”, gaidot siltāku laiku, bet divi no pircējiem tomātus dēstīs apkurināmās siltumnīcās.
- Lai par viņu aizrunā, grib mājiņu no pilsētas.
- Lejiņš aizrunā sev Kaina lomu.