aizbildinājums
aizbildinājums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | aizbildinājums | aizbildinājumi |
Ģen. | aizbildinājuma | aizbildinājumu |
Dat. | aizbildinājumam | aizbildinājumiem |
Akuz. | aizbildinājumu | aizbildinājumus |
Lok. | aizbildinājumā | aizbildinājumos |
Izteikums, ar ko aizbildina vai aizbildinās; iemesls, ar ko aizbildina vai aizbildinās.
PiemēriTie visi ir aizbildinājumi.
- Tie visi ir aizbildinājumi.
- Aizbildinājums, kāpēc nekas nenotiek, ir ne tikai naudas trūkums, bet arī cilvēku kūtrums.
- Diplomātiskajam skandālam augot augumā, viesi atrada dažādus aizbildinājumus, lai neierastos, un dzimšanas dienas svinības tā arī nenotika.
- Izrādās, trimda reizēm ir varen izdevīgs aizbildinājums nekā nedarīšanai.
- Vai tas ir tikai aizbildinājums vai tomēr gribasspēka trūkums?
- Tas vēlreiz lika aizdomāties, ka vecums nav šķērslis, šķērslis ir dumji aizbildinājumi un neuzņēmība.
Tulkojumiexcuse, alibi, exculpation.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit