aizbildinājums
Lietojuma biežums :
aizbildinājums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
Locīšana
1.Paveikta darbība, rezultāts → aizbildināt, aizbildināties; izteikums, ar ko aizbildina vai aizbildinās.
Saistītās nozīmesaizruna.
1.1.Iemesls, ar ko aizbildina vai aizbildinās.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri